Man laikam skumjums šajā sakarībā pēdējo reizi uznāca pirms gadiem trīsdesmit. :) Tagad bieži gadās, ka ģimene izklīdusi.. tad nekur neeju. Sēžu mājās, lēni dzeru alu un klausos kā aiz loga dzied, bet pēc brīža jau kaujas. :)

(Reply to this) (Thread)

tu dzīvo rīgā?
blokmājā mikrorajonā pa jāņiem visai tizla sajūta, man vismaz uzdzen skumjumu, lai gan mūsu ģimene nekad nekādi jānotāji nav bijuši, vismaz kopš manas piedzimšanas - tikai retu reizi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, Rīgā vairs ne. Te privātmāju rajons (netālu no Rīgas).
Jā, laikam blokmājās pilsētā ir skumja sajūta. Kaut kur velk, kaut kas velk..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

privaatmaaju rajonaa jau i taapat tuvaak dabai, taapeec vareetu arii buut prieciigaak vai arii vienaldziigaak tas, ka citiem dabas sveetki :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laikam esmu vienkārši vienaldzīgi nogurusi..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no dzīves, no citiem cilvēkiem? no tā, ka gribas, lai ir labi, bet diez kas jau nav?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no visas tās bezjēdzīgās trīšanās un malšanās.
vienīgie foršie brīži ir būt kaut kur prom no visa, lai nekas netraucē.
man šķiet, ka es mierīgi varētu dzīvot uz neapdzīvotas salas. tikai.. man būtu jāzin, ka manējiem viss kārtībā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man briizhiem liekas, ka es jau dziivoju uz vientuljas salas, nedz es kurp no taas varu aizbraukt, ne shurp kaads atbrauc
bet nav tik traki, kad nav melno :)

(Reply to this) (Parent)