|
Aprīlis 17., 2010
13:48 man tuvākais lidojiens paredzēts pa jāņiem. cerams, ka varēs aizlidot. nebūs vismaz jādomā, kur svinēt jāņus. jāņi ir tie svētki, kas man izraisa stresu, jo nekad iepriekš nezinu, kur tos svinēšu, un vai vispār svinēšu. kad jāņus nesvinu, bet esmu mājās, tad uznāk skumjums, kāpēc neesmu kaut kur dabā.
|
Comments:
Man laikam skumjums šajā sakarībā pēdējo reizi uznāca pirms gadiem trīsdesmit. :) Tagad bieži gadās, ka ģimene izklīdusi.. tad nekur neeju. Sēžu mājās, lēni dzeru alu un klausos kā aiz loga dzied, bet pēc brīža jau kaujas. :)
tu dzīvo rīgā? blokmājā mikrorajonā pa jāņiem visai tizla sajūta, man vismaz uzdzen skumjumu, lai gan mūsu ģimene nekad nekādi jānotāji nav bijuši, vismaz kopš manas piedzimšanas - tikai retu reizi
Nē, Rīgā vairs ne. Te privātmāju rajons (netālu no Rīgas). Jā, laikam blokmājās pilsētā ir skumja sajūta. Kaut kur velk, kaut kas velk..
privaatmaaju rajonaa jau i taapat tuvaak dabai, taapeec vareetu arii buut prieciigaak vai arii vienaldziigaak tas, ka citiem dabas sveetki :)
Laikam esmu vienkārši vienaldzīgi nogurusi..
no dzīves, no citiem cilvēkiem? no tā, ka gribas, lai ir labi, bet diez kas jau nav?
no visas tās bezjēdzīgās trīšanās un malšanās. vienīgie foršie brīži ir būt kaut kur prom no visa, lai nekas netraucē. man šķiet, ka es mierīgi varētu dzīvot uz neapdzīvotas salas. tikai.. man būtu jāzin, ka manējiem viss kārtībā.
man briizhiem liekas, ka es jau dziivoju uz vientuljas salas, nedz es kurp no taas varu aizbraukt, ne shurp kaads atbrauc bet nav tik traki, kad nav melno :) |
|
|
Sviesta Ciba |