tas vairāk liecina par tādu budistisku domāšanu
ja nākotnē vispār neraudzītos, tad vēl vairāk budistiski būtu

(Reply to this) (Thread)

Nez. Ir tā,ka kaut kāda iekšēja barjera gan skatoties pagātnē,gan nākotnē. Domāju,ka varbūt tā ir nespēja formulēt mērķus,vvz. Kad par nākotni iedomājos,neredzu tur nekā,ne jau tā,ka viss slikti,bet kaut kāda siena priekšā un aizmugurē. A la budisms (neapzināts). Varbūt iepriekšējā dzīvē biju,hh. Man te niks teica (ne hihs,cits),ka nav nekāda nākotne,jo esmu veca,resna utt.,bet man liekas,ka tas nav saistīts ar to. Vienk. vakar tikos ar cilvēkiem,un 1 no tiem teica par saviem zaudētajiem gadiem,par bērniem utml.,ka nākotnē var nožēlot neizmantotās iespējas utt. Bet man vispār nekādu tādu pārdomu nav,ja kaut kas neizmantots,tad tā nebija iespēja.. Nav mērķu nu. Plūstu pa straumi,un to kaut kad var nožēlot. Tagad jāgaida nožēla laikam

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es saprotu, kad cilvēks 80 gadu vecumā saka, ka ir vecs, bet ja to dara 30 gadu vecumā - tur toč nav kaut kas ar galvu :D
un nožēla jau vispār ir last century, mūsu paaudzei, man liekas, ja vien cilvēks nav totāli atpalicis un sazombēts, tas nav raksturīgi. tā kā nemīz, viss ir kārtībā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nee, nee es taa nesaku, taa apgalvo apkaarteejie, paldies dievam, ne visi, bet mazaakaa dalja:) vienk. nevajag ar taadiem cilveekiem kontakteeties, un viss galvaa buus labi.

(Reply to this) (Parent)

par to nožēlu varētu kaut kā atkārtot, drusku citiem vārdiem, lūdzu? (es nesaprotu, kas ir 'last century')

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, baigais oldskūl

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hh, paldies

(Reply to this) (Parent)

man akurāt līdz 30 gadiem tā bija. vienkārši pludinājos pa straumi. tagad sāk formēties doma, ko tad īsti es gribu un kas man jādara, lai to sasniegtu. bet šaize tāda, ka ir bail kaut ko radikāli mainīt savā dzīvē. bail, ko "mamma teiks", bail, ka varētu nesanākt un ko tad uttt gribētu būt kā murse - apņēmīga un drosmīga.

(Reply to this) (Parent)