nu es tēlaini izteicos
vienkārši nesaprotu, kā var negribēties mājās būt.
nu labi, ir tādi, kam riebjas.
taču TIK daudziem.

nu jā, bet visādi sociāli ekonomiskie apstākļi - $$$$$ darbs utt.
bet tomēr.

'visiem' tik rīga, rīga..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) braukt katru dienu uz darbu 2 h turp un 2 h atpakaļ, 2) darīt lauku darbus, kas pēc būtības galīgi neinteresē un nepatīk (lai vai cik ļoti, ļoti patiktu skatīties uz ziedošiem ķiršiem, ievām, ābelēm, uz tikko plaukstošām lapām un zāli, un priecāties par n-tajiem zaļajiem toņiem, klausīties putnos, klausīties klusumā, ostīt smaržojošo gaisu, tas tomēr nemazākajā mērā nerada patikšanu uz ravēšanu, rušināšanu, dēstīšanu. Īstens laucinieks jau nemaz lāgā nepamana ne tos ķiršu ziedus, ne ievas), 3) uzsākt laukos kaut kādu mistisko biznesu, kas tomēr orientēts uz pilsētu, kas nozīmē šā kā tā biežu 2h braukšanu turp un tikpat atpakaļ un vēl pie tam prasa no cilvēka krietni lielākus apgriezienus kā no tā, kas dara algotu darbu, 4) aprecēt kādu no vietējiem nodzērušajiem puišiem, kaut kā mēģināt sisties un beigās nodzerties pašai.
Laukos tik tiešām ir bezgala daudz kārdinošu iespēju dzīvošanai.
Nu labi, gan jau blakus kādai pilsētai to iespēju ir vairāk, bet īstos laukos - aptuveni manis aprakstītās.
Un arī tās kaut kādas biznesa iespējas ir nenormāla pišanās - par pienu nemaksā, par citu ko saaudzēto - nekad nezini, kāda būs raža un kā maksās, kaut kādas zāģētavas - pašlaik forši bankrotē. Un tik strādā, strādā, strādā, strādā un tāpat beigās paliec idiota lomā. Tāda lauciniekam dzīve.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un cilvēki laukos arī ne visai tīk - tie, kuri tā arī iz sava pagasta robežām nekad dzīvojuši nav - viņi tak tevi bez sāls apēdīs, ja tu ne tādu kleitu uzvilksi. Forši ir laukos, forši ir aizbraukt ciemos, forši ir atvaļinājumā aizmukt un klusumā atpūtināt tur savu nabaga sajukušo galvu, bet dzīvot laukos kaut kā nespēju iedomāties. Vecumā gan šķiet, ka gribētos mukt no Rīgas atpakaļ neskatoties.
Tā jau riebjas tā Rīga un jāraud par to, ka no 2 dienām, ko pabiju laukos 1 dienu nepārtraukti lija, ka gana nesaošņāju ievas un ķiršus, gana nepagozējos saultītē, ka mana nomale vairs nav tāda nomale un nezkāpēc mūsu peldvieta palikusi par starta vietu kaut kādiem brīvdienu laivotājiem, kas ar savu bļaustīšanos sabojāja man gribēto vientulīgo pastaigu gar upi, bet ko padarīsi, nevar dabūt visu, ko grib, kaut kas jāatmet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skumji tu uzrakstīji. bet true.

(Reply to this) (Parent)