Un cilvēki laukos arī ne visai tīk - tie, kuri tā arī iz sava pagasta robežām nekad dzīvojuši nav - viņi tak tevi bez sāls apēdīs, ja tu ne tādu kleitu uzvilksi. Forši ir laukos, forši ir aizbraukt ciemos, forši ir atvaļinājumā aizmukt un klusumā atpūtināt tur savu nabaga sajukušo galvu, bet dzīvot laukos kaut kā nespēju iedomāties. Vecumā gan šķiet, ka gribētos mukt no Rīgas atpakaļ neskatoties.
Tā jau riebjas tā Rīga un jāraud par to, ka no 2 dienām, ko pabiju laukos 1 dienu nepārtraukti lija, ka gana nesaošņāju ievas un ķiršus, gana nepagozējos saultītē, ka mana nomale vairs nav tāda nomale un nezkāpēc mūsu peldvieta palikusi par starta vietu kaut kādiem brīvdienu laivotājiem, kas ar savu bļaustīšanos sabojāja man gribēto vientulīgo pastaigu gar upi, bet ko padarīsi, nevar dabūt visu, ko grib, kaut kas jāatmet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skumji tu uzrakstīji. bet true.

(Reply to this) (Parent)