Viena lapa -

From: komatozs Date: June 30th, 2017 - 10:44 pm (Link)

Sveiks, punkt! Man jau stipri sen ir gribējies Tev pajautāt: kas iedvesmo Tevis rakstīto?

(Reply to this) (Thread)

From: punkts Date: June 30th, 2017 - 11:12 pm (Link)

Sveiks, pirms atbildu, varbūt vari pastāstīt, kādā veidā esi mani redzējis? Vai tev ir bijuši citi nosaukumi? Lai gan varbūt to nevajag zināt, tas ir, varbūt tā ir lieka informācija tajā nozīmē, ka nevajag vilkt liekas asociācijas. Tomēr gribētos zināt apstākļus, kādos tu jau sen man esi gribējis jautāt jeb jau sen tevī manis rakstītais ir kaut ko izraisījis. Es labu laiku esmu zaudējis spēju objektīvi paskatīties uz sevis teikto, jo dažādu notikumu rezultātā esmu mocījies ar neveselīgu paranoju, bet es paturu opciju atgriesties pie tīrajiem avotiem, tādēļ man pašam manis teiktais šobrīd šķiet mašināls, lai gan es pieļauju, ka tas man tā tikai šķiet. Bet vispār manis rakstīto ietekmē kaut kas tāds, kurš ir kaut kāds tāds - es līdz galam neticu notiekošajam un uzskatu, ka ikvienam ir pieeja patiesībai bez citu pastarpinātības un tajā, ka viens pamāca otru ir kaut kas nepareizs. Vēl mani iedvesmo tas, ka lai iegūtu pilnīgāku bildi par cilvēku, uz viņu ir ilgstošāk jāskatās (kādu minūti vai vairāk), nevis tikai uzmest skatienu un redzēt tikai tēlotājmākslu un visas pilnīgi nevajadzīgās diskotēkas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: komatozs Date: June 30th, 2017 - 11:31 pm (Link)

Esmu Tevi redzējis tikai šeit, Cibā. Reiz slimnīcā satiku kādu, kas man asociējās ar Tevi, bet varbūt kļūdos. Pamanīju pirms apmēram septiņiem gadiem. Nevaru izskaidrot kāpēc, bet Tavi raksti piesaistīja manu uzmanību tik ļoti, ka kopš tā laika lasu gandrīz visu, cerot kaut ko atšifrēt, saprast kādu gabaliņu manas dzīves puzles. Zinu, izklausās murgaini, bet man liekas, ka te notiek kaut kas gandrīz pārdabisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: punkts Date: July 1st, 2017 - 08:06 am (Link)

Es bailīgi vēru vaļā tavu komentāru, jo ko nu tu pateiksi, kas nu man būs jāatbild, bet tev sanāca, kā man patīk, jo es jau pats īsti nezinu, ko es runāju jeb negribu īsti iedziļināties, jo ceru, ka tas kaut ko nozīmēs kādam citam, un man vispār patīk, es nekur citur tādu neesmu redzējis, jūtos nepiesiets un tas man kaut ko stāsta, ka man pat negribas to noformēt, tas ir tāds kā "hallooo-oo". Arī visu laiku šķiet, ka es varu labāk un ka es grēkoju ar to, ka piedēvēju citiem negantus nolūkus pret sevi, ka viņi grib man kaut ko atņemt, bet tā ir nenobrieduma pazīme, man vienkārši atskaite ir tīrais sākums un vēlākie uzaugumi traucē, bet es tos gremoju, lai varētu no tiem uzlipināt kaut kādu sieniņu pret vēju kā tādus mazus māla pikučus, ko kukaiņi nes vai lakstīgalas. Bet pasaki, vai tev ir bijis cits nosaukums, ai, es atkal piesienos. Man ir neērti, ka es negribēšu komunicēt. Kādā slimnīcā tu biji? Renātai Ļitvinovai ir forša filma par slimnīcu, saucas Annas pēdējā pasaka, laikam Annas, jāpaskatās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: punkts Date: July 1st, 2017 - 08:08 am (Link)

Ritas.

(Reply to this) (Parent)