Sensenos laikos, kad vēl varde nebija noziesta ar smiņķi, dzīvoja kāds valdnieks. Viņam bija savas bruņas un savi noslēpumi par tām. Kādu dienu pie valdnieka ieradās meistarstiķis un lika valdniekam visādi iztaisīties, skatījās uz valdnieku, dzēra viņa vīnu, ēda viņa ēdienu un smējās par valdnieku. Valdnieks to neizturēja un vairs nespēja izpaust, ka saprot, ko meistarstiķis patiesībā dara. Lai ko viņš darītu, es zinu, ko viņš dara - tā valdnieks sevi mierināja, bet meistarstiķis bija ieriti ājies valdniekam klēpī un izlikās par kaķi. |