| |
[9. Feb 2012|16:26] |
|
Man apnika gaidīt telefona zvanu un es izgāju klausulē. Kad plastmasa policija bija mani iecirknī nopratinājusi, es pēc cigarešu dūmiem smirdošā jūrnieka kreklā devos gar ostu, kur tika izkrauti kuģi. Kādam eksportētājam krātiņos bija atvesti iezemieši, kas spēlēja haotisku mūziku no taurēm, bungām un kobras čūsku smadzeņu virpināšanas pa sēra audiem. Es iedevu rubli ēzeļu tirgonim un uzlicis savu jūrnieka cepuri ēzelim uz muguras, liku viņu ar striķiem uzsiet sev mugurā. Kad man sāka uzbrukt kobras, es ēzeli nometu kā lāčādu un sakrustotajās ādas siksnās uz krūtīm nojaucu vairākus dzīvojamos masīvus, kas sakrita kā koka kluči un dēļi - dzīvības eliksīrs - alķīmija. |
|
|
| Comments: |
Tas izklausās īsti pēc Ženē. Tu kaut ko tādu tulko?
Tev jau tie dabas apraksta gabaliņi arī nesūdīgi. Varbūt varam kaut ko kopā uzrakstīt?
Jā, to būtībā var darīt neizejot no mājas.
neizejot no mājas jau ir meinstrīms. | |