Viena lapa - Post a comment

Bļe, tas 49. autobuss mani iedzīs kapā caur mazo neirožu klīniku. Mēģināšu koncentrēties uz to, ka šodien no trimdas pārrodas mīļotais (jēē, sekss un mīļošanās un trako suņu joki!) un darbdiena beigsies jau divos, jo mēs tesīsim uz kalnu atsaldēt sejas un atsist pakaļas. Snowboarding forewer!
Vakar tomēr pārkāpu pašuzlikto veto iepirkšanās priekam, bet ieprikšanās bija ļoti veiksmīga, tāpēc, tas nekas. Vēl es atradu baigi labos zābakus, tādus reāli siltus, baltus, bet vai tādā vecumā var vilkt zābakus ar miroņgalvu priekšā un zirnekļtīklu pakaļā un ar kaut kādiem metāla pīrsingiem ar'. Vienīgais sarūgtinošais faktors ir cena. Saņemšu algu un, ja tad vēl būs mans izmērs, tad nopirkšu. Man taču sevi kaut kā jāiepriecina. Un mantojums arī vēl ne priekš viena nav jāgādā, tā kā - šķēršļu sevis iepriecināšanai nav.