| September 28th, 2017 |
|
Reizēm cilvēki patiešām pīpē. |
|
kur jūs iemācījāties tā runāt? |
|
Vinters ieradās Maskavā, lai noskaidrotu, kā maskavieši sagaida ziemu ar tās slapjo draņķi un visa visuma apledošanu un viņš iegāja vāļinku veikalā, bet tas bija tālajā samarā un stacijā viņš nopirka žāvētu zivi un pārmeta apmetni pāri asakai, iegāja mežā un sāka iet kaut kur. Vinters Maskavā izskatījās maziņš salīdzinot ar lielajām granīta plāksnēm, kas viņam bija salipušas pie (ar kādiem apaviem es staigāju savās domās?), un izritināja priekštelpā savu ādu. tajā bija mati un āda, divi kilogrami samazgu un samainīta nauda. Es viņai iedevu piecus tūkstošus rubļus un iztrūkstošo es atnesīšu rīt, kad ausīs gaisma, es izvilkšu no aizkrāsnes vienu tīstokli ar vīna parūkām un iešu viņas tev atdot, kad rīts ausīs, tad es būšu aiz ausīm pakārts pie ērkšķogu krūma, kurā pagājušajā rudenī pakārās vecmāmiņa, kad lasīja ogas, pie viņas pienāca barmaļejs un teica, tu jaukā dāma, es tavā dzīvoklī ieraudzīju ūpi un viņš bija nespējīgs pabeigt iesākto, tāpēc es tev dāvāju šos mežus un šo zemi, bet tikai nepakaries jāņogu krūmā, un tā viņa arī darīja, ka izveidoja savai firmai logo, kurā vecmāmiņa pakārusies ērkšķogu krūmā un pilina sev virsū kamenītes, bet ne pienenītes, liliputītes pa mutīti šokolādes glazūra ar piecūkātu kupātu, jau otro dienu televizorā rāda, kā šauj un spridzina, viens izdomā vienu vietu nopostīt un otrs izdomā, ka es pa televizoru redzēju volfgangu frīmanu un iedošu, ka es savai fikcijai mazliet nelegālās brīvības un teicu savu cūku tirgū par pieci rubuļi pārdevu nopirku sev sasmakušu mersedesu un gāzbetona bloku, dīzeļdegvielu un dedzināmo šķidrumu, lai šķūnim nav jāpacieš manas ovulācijas ar piekariņu pa kalniņu grabinu es savu stereotipu, tāds tips kā stereotips. |
|
gada datumā no galda iznākušos melnos ikrus es dusmās aizsitu stipri prom, un tie vēl tagad šaudās un palēlinājumā virzās no vienas sienas uz otru un maina trajektorijas un saskrienas izļumdzījās izlīdzējās atomkara sēni sev pie sirds niepieskārās sašutumam nav pamata, tu sašūsti gaisā vienā ovālā celofāna gaisā ir tavs radars ietīts, lai nemīž maisā, lai nelien ar savu netīro elpu un lai vispār ietinas linolejā un ripo lejā pa kāpnēm kaut kādā monstrozā memoriālā līdz debesīm līst lietus un tad jau arī piebrauc kariete un savāc tavas paliekas. |
|
o, jā, rakstīt tā, lai izvairītos no populārās uzmanības, tas ir svarīgi. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |