|
gada datumā no galda iznākušos melnos ikrus es dusmās aizsitu stipri prom, un tie vēl tagad šaudās un palēlinājumā virzās no vienas sienas uz otru un maina trajektorijas un saskrienas izļumdzījās izlīdzējās atomkara sēni sev pie sirds niepieskārās sašutumam nav pamata, tu sašūsti gaisā vienā ovālā celofāna gaisā ir tavs radars ietīts, lai nemīž maisā, lai nelien ar savu netīro elpu un lai vispār ietinas linolejā un ripo lejā pa kāpnēm kaut kādā monstrozā memoriālā līdz debesīm līst lietus un tad jau arī piebrauc kariete un savāc tavas paliekas. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
