|
Vinters ieradās Maskavā, lai noskaidrotu, kā maskavieši sagaida ziemu ar tās slapjo draņķi un visa visuma apledošanu un viņš iegāja vāļinku veikalā, bet tas bija tālajā samarā un stacijā viņš nopirka žāvētu zivi un pārmeta apmetni pāri asakai, iegāja mežā un sāka iet kaut kur. Vinters Maskavā izskatījās maziņš salīdzinot ar lielajām granīta plāksnēm, kas viņam bija salipušas pie (ar kādiem apaviem es staigāju savās domās?), un izritināja priekštelpā savu ādu. tajā bija mati un āda, divi kilogrami samazgu un samainīta nauda. Es viņai iedevu piecus tūkstošus rubļus un iztrūkstošo es atnesīšu rīt, kad ausīs gaisma, es izvilkšu no aizkrāsnes vienu tīstokli ar vīna parūkām un iešu viņas tev atdot, kad rīts ausīs, tad es būšu aiz ausīm pakārts pie ērkšķogu krūma, kurā pagājušajā rudenī pakārās vecmāmiņa, kad lasīja ogas, pie viņas pienāca barmaļejs un teica, tu jaukā dāma, es tavā dzīvoklī ieraudzīju ūpi un viņš bija nespējīgs pabeigt iesākto, tāpēc es tev dāvāju šos mežus un šo zemi, bet tikai nepakaries jāņogu krūmā, un tā viņa arī darīja, ka izveidoja savai firmai logo, kurā vecmāmiņa pakārusies ērkšķogu krūmā un pilina sev virsū kamenītes, bet ne pienenītes, liliputītes pa mutīti šokolādes glazūra ar piecūkātu kupātu, jau otro dienu televizorā rāda, kā šauj un spridzina, viens izdomā vienu vietu nopostīt un otrs izdomā, ka es pa televizoru redzēju volfgangu frīmanu un iedošu, ka es savai fikcijai mazliet nelegālās brīvības un teicu savu cūku tirgū par pieci rubuļi pārdevu nopirku sev sasmakušu mersedesu un gāzbetona bloku, dīzeļdegvielu un dedzināmo šķidrumu, lai šķūnim nav jāpacieš manas ovulācijas ar piekariņu pa kalniņu grabinu es savu stereotipu, tāds tips kā stereotips. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
