| May 23rd, 2016 |
|
Vakars, mēs esam divatā virs vētrainas upes, mūsu izmisuma pali. Mēs esam zaudējuši pēdējo spēju domāt. Vārdi paši veļas pār mūsu izķēmotajām lūpām, mēs skaļi smejamies, garāmgājēji atskatās izbīlī un steidzas atgriezties mājās.
Jūs nespējat pat mūs nicināt. |
|
Mēs sapņojam par elektriskajiem uguņiem bāros, dīvainām ballēm sabrukušās mājās, mēs tām upurējam dienasgaismu. Bet visvairāk mūs nomāc mirdzums, kas klusi satek uz jumtiem piecos no rīta. Mēmi pazūd ielas, dzīvība piepilda bulvārus: mums blakus smaida aizkavējies uzdzīvotājs. Nepamanot mūsu galvu reibinošās acis, viņš klusu paiet garām. Piena ratu dārdoņa notrauš no mums sastingumu, un debesīs uzšaujas putni, meklējot dievišķo barību. |
|
ģimenē ir stiprais dzimums, bet tāpat ideāli. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |