Vakars, mēs esam divatā virs vētrainas upes, mūsu izmisuma pali. Mēs esam zaudējuši pēdējo spēju domāt. Vārdi paši veļas pār mūsu izķēmotajām lūpām, mēs skaļi smejamies, garāmgājēji atskatās izbīlī un steidzas atgriezties mājās.
Jūs nespējat pat mūs nicināt. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
