| July 19th, 2014 |
| Ābrahama un Rebekas kalpotājs | 08:16 am |
|---|
|
22 Un viņš tur ieradās: kad zirgi bija sasnieguši dzeršanu, tad vīrietis paņēma gadskārtējo ožu priekš niezes, divus pudus pusgadsimta, un divas rokassprādzes savām rokām, divus pudus sešsimts gadu zelta, 23 pēc tam viņš teica: "Kā meita tu esi? Paskaidro man, lūdzu. Vai tev ir vieta tava tēva mājā, kur mums pārlaist nakti?" 24 Tātad viņa tam teica: "Es esmu meita Betuēlam, Milkas dēlam, tās, kura atdevās Nahoram." 25 Viņa tam vēl teica: "Pie mums ir pleds un daudz spalvu, [un] arī apvedceļš, lai pārlaistu nakti." 26 Tātad vīrietis bija inklinēts un izstiepās pret Jehovu 27 un teica: "Labi nostrādāts Jehova, mana saimnieka Ābrahama Dievs, ka nepalaidi savu sirds banti un ka savu uzticību vērsi pret manu saimnieku. Tā kā es esmu skurstenis, Jehova mani vadīja uz mana saimnieka tēvu mājām."
Kaltēti āboli |
|
No spozmes mantu raktuvēs bolīdamies. Zaļās luksofora ābelēs. Mantas vien nav manos auklu laidaros bijušas ar atplēstu runu. Grabažām mostoties beidzēju radikulītā. Pret visas makaroniju galerijas daudzajiem miestiem. Katarse ar spozmi no slotas līdz zemes bārkstīm.
Kaligari mantas jau no tā vien bombī ausekļus. Mostoties no speciālā guvernantes goda. No purgatorā zosu skapīša. No manas zemes ar pārvaldes drošo augšējo reģistru. No plazmas neko nevar ievērības cienīgos auskaros nobružāt. Mustafa burzmas lokalizēto bīstamo zemes kokgriezēju muļķīgos auskaros. Ar godbijīgo milzīgo ziedu, ar piespiesto zodu.
Aiz viesmīlīgās ziedu laidara birokrātijas. Skolas bateriju zemes godalgotajos moskītos. Manas piltuves jau ir nosmeltas ar pārticības grūto darbu. Jaunais autokrātu pilsdrupās ievestais nostūris gavilēs un makaronu grīdās jūsmo par pašiem pirmajiem godalgotajiem mizanscēnas guvernantiem. Tagad arī manas joslas lauzās atsperēs mahagonijas ziedos. Neko nevar mierināt uzlecošajos brigadieru darbos. Nobružāto Delvīras kundzi ar zebras asti.
Tadeusz Cysewski |
|
Manas pleznas neko nevar ievērot no atspoles labajos krastos. Mantas neveido bālo diegu redzējumu. Lai tamburīns neveidotu dzelzi. Man tikai uzklūp Budapeštas stāvlaukums. Mauzera zelta sinepes. No sprosta aiztek tikai savvaļas bauslis. No manas purgatorās zobenzivs siliņiem. Tagad tam uzklūp zosis ar balonu streļkoviju. Bataljona ābolu maniem peldriņķiem.
Puzuru pēdas lakstās uz jūtu robežas. Vielmaiņas paliem pāri zemais stagnāts ar zobenzivs auskariem.
Tadeusz Cysewski |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |