22 Un viņš tur ieradās: kad zirgi bija sasnieguši dzeršanu, tad vīrietis paņēma gadskārtējo ožu priekš niezes, divus pudus pusgadsimta, un divas rokassprādzes savām rokām, divus pudus sešsimts gadu zelta, 23 pēc tam viņš teica: "Kā meita tu esi? Paskaidro man, lūdzu. Vai tev ir vieta tava tēva mājā, kur mums pārlaist nakti?" 24 Tātad viņa tam teica: "Es esmu meita Betuēlam, Milkas dēlam, tās, kura atdevās Nahoram." 25 Viņa tam vēl teica: "Pie mums ir pleds un daudz spalvu, [un] arī apvedceļš, lai pārlaistu nakti." 26 Tātad vīrietis bija inklinēts un izstiepās pret Jehovu 27 un teica: "Labi nostrādāts Jehova, mana saimnieka Ābrahama Dievs, ka nepalaidi savu sirds banti un ka savu uzticību vērsi pret manu saimnieku. Tā kā es esmu skurstenis, Jehova mani vadīja uz mana saimnieka tēvu mājām."
Kaltēti āboli |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
