February 8th, 2014 |
|
Idejas jûzerneimiem:
no-no; guts; daudzmaz; superimposed; kaks.
Matērija ir māte. Paskatieties filmu borgman. |
|
Vai neredz tas Šo apkaisīto jūru Redzi pats šo puduri Ar degunu, ar līmi Mēs visi slīkstam Eiforijā. |
|
Vai kādam gribējās to nosaukt Saukt par svētu plīti Vai redzēji no stūra pīli Ar kvadrātiem uz galvas Tad tā bij senā pils Ko tagad vēl kāds nes. |
|
Un nenāca tas apkārt kātiem Visdrīzākais no rezignētā Par paliem sauca Pūpolos un vīnā Ekšenmens No kaimiņu provinces. |
|
Tu sūri, grūti strādāji pie palīdzes Un valoda bij kolēgs Bet rasā atstātais uz brīdi snaudis Kodolā kā tanka knaģs Ar bereti un pīpi Līdumnieka zābakā aug jokos tīts. |
|
Būs izpūsts gaišais erevānas zēns Ar ližu komplektu Un kaklā kompots skalots Kā skalots atskalojas logā Skolotāja bilaterālais pirksts Kā skatlogā Kā slēpņa logā Kā slepenajā pogā Rausīts spieda Knaģīts dūra Jūra nesa sējumiņu. |
|
Tu raudāji par bērna māti Tu apšubeka stūrgalvīgs Ne a, ne e Tu tāds kā ievads Galvu mazgājošam tu Kā palīgs kādā lietā Kā brezents aizšalc sasalušais tu Brēci pakaļ lietum Un nu tas iedūries šai liepā Apsietā un apbintētā Labi pasargātā vietā Čab klausule ar plecu grēdu Un oderē kāds dīrā sniegu Savāksi atslēgas un pasi Paprasi, uz kuru pusi Zirņiem klātais galds uz to Kur tu gāji nenoguris. |
|
No mūsu plīts ir redzams uguns No pļavas redzams lingvistiks Un literārā zinībā ietinies untums Meklēs un peklēs Kamēr atradīs nevajadzīgo Ovālo vai savādo Baiļu rīvmaizi. |
|
Man pēc mārciņas nāca delveris Deva saujā revolveris Un attīstījās viņš Par puķu veci Ar vecu ķēvi Putnu pajūgā Ar putām makā Runā vectēvs uzstīvēts. |
|
Tu tici, teici Teici, teici Atmiņā kā samosvals Samalis pats savus riekstus Iekodies zobratā brežņeva plints Un staigā pa koku kā sīkstais Kā zizlis ar patmīlu zem rokas Ar zilo ziloni Ar deltoplāna kloķi Benzīnbākām apkāries kā bors Ne maz vēl ne tik nesen Bija gatavs birsti dot Nu klusi klepo savā namā Bisektrišu klana pods. |
|
Tikai tie, kas spēj skatīties bildītes Ātri Sapratīs, ka sniegā izbērts cukurs Nesmird. |
|
No trijām daivām viena Ir dieva rokturs No motora un eļļas traips Ir tapis iesvētīto kārtā Lai ko arī neteiktu vaintorgs Lai ko arī kokoroko. |
|
Mēs lēsām tā Ka izvilks ziemu Sakabe jau trīc Un fermas garais stāvs Kā ciklodols Ar pienenēm pie lūpām Dzēra grūto pienu Lēja kaklā, skaloja Skoloja un kokakola Visu atbīdīja prom Par sanāksmi tas sevi sauca Par emblēmu Par iebalzamēto milzi Par mizu ķēniņu Un raugs To visu redzot rezignēti Kniedējās vaļā No apvalks. |
|
Es esmu rozā kruasāns Tu esi mana ola Tu nedaudz sāpi Kad saraudos par vistaskāri Un karo ollektis pret zuti Un sirpi vicina pret mums Bet pagājis šis brīdis pēdīgs Kad papēdis un zole klūp. |
|
Hahaha, tu trīci! Vai neteicu, ka joks ir izdevies? Gar garo jūras līci Tu nāci laivā izpušķotā Un rokās tev bij līdzi Gramiņš antivielas. |
|
Tu redzi, ka tas sastādīts ir pareizi Šis dizainiskais elements Un eklērs dūrē kūsāt kūra Nelielu šķiltavu liesmiņu Lai gan savāds tas šķiet Kā četrstūris, kas turpinās otrā Un atkal Tavas lūpas ir uz žurnāla vāka Žurku ķēniņa izdotā likuma vāki. |
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |