Viena lapa - Post a comment

Tu raudāji par bērna māti
Tu apšubeka stūrgalvīgs
Ne a, ne e
Tu tāds kā ievads
Galvu mazgājošam tu
Kā palīgs kādā lietā
Kā brezents aizšalc sasalušais tu
Brēci pakaļ lietum
Un nu tas iedūries šai liepā
Apsietā un apbintētā
Labi pasargātā vietā
Čab klausule ar plecu grēdu
Un oderē kāds dīrā sniegu
Savāksi atslēgas un pasi
Paprasi, uz kuru pusi
Zirņiem klātais galds uz to
Kur tu gāji nenoguris.