Tu raudāji par bērna māti Tu apšubeka stūrgalvīgs Ne a, ne e Tu tāds kā ievads Galvu mazgājošam tu Kā palīgs kādā lietā Kā brezents aizšalc sasalušais tu Brēci pakaļ lietum Un nu tas iedūries šai liepā Apsietā un apbintētā Labi pasargātā vietā Čab klausule ar plecu grēdu Un oderē kāds dīrā sniegu Savāksi atslēgas un pasi Paprasi, uz kuru pusi Zirņiem klātais galds uz to Kur tu gāji nenoguris. |