|
fakof bageraut. ja jūs zinātu, kādi sapņi rādās dzeloņstieplēs, jūs gulētu daudz mierīgāku miegu un nesūdzētos cilvēktiesību tiesā, bet, protams, tas neatgādina par vārīto putru, kuras morāle ir vienmēr nomērāma ar tās apkārtmēru, kas sniedzas iekšā pošē. ja mēs vēlētos atgādināt saviem lasītājiem par tiem prāta apcirkņiem, kuros tā īpašnieciskais vadītājs sūta tikai savus delverīgos kaļamzēnus, tad no matu gumijām uztamborētā plostā nonākuši kaimiņvalstī/-īs, zirgs valstīs katru, kas būs nodevis savu dzimteni, jo tikai dzimtenē policija ir pielaidīgāka pret savas patības meklējumiem, strikti ievērojot gibraltējošā pašgājēja runas manieri un aizgalda skaņas, kas nāk no runastēvu gļotām izšļakstītām pāri porcijām un palicējiem atgādinot par pāridarījumu gadsimtu gaitā, nemaz nerunājot par akmens laikmetu, kad patreizējā latvijas teritorijā bija ar kādu no lielskungiem sazvērējuši izsmiet visus sākumus, kuru iznākums nebija precīzi izciklējams lielākā mēroga naudas kambaros sapulcētajiem drostaliņu vīniem.
arī mēs šajos gadskārtējos ziemassvētkos būtu atbildīgi savas nācijas priekšā, ja tam vaimanu jūru braucējam, kas apgāzis podu ceļā uz ateju, bija ienākusi tāda ačgārna doma prātā, ka savā skaidrajā dzīvē tas nezināja, ko ar to iesākt, tādēļ ņēma adatu un gāja pa zemi.
iet pa zemi ar aramo adatu.
iet pa zemi ar aramo
iet pa zemi ar aramo adatu.
iet pa zemi ar aramo
un jūs jautāsiet, vai nebijis tas sprukstiņš kādā no mājām, kur svin slepeno savienību ar djavalo. vai bijis tas noklusēšanas kambaros un vai putni būros nebūs no mūsu mēmajām mutēm pa nakti izkakājuši striķīšus, kur sapīt vizulīti un mazo cirksnīti pa visiem kaktiem dajebko savālējuši, ka tikai malkā nebūtu noskrāpēts kāds amoliņš. un ir arī noskrāpēts, jo tikai uz idejiskās bāzes viņš bēra sev mutē tabletes un pats par tailenolistu padarīts piedalījies arī spēlēs, vinnējis brāļu karamazovu ballītē vienu stipro vīnu un atplīsušām kabatām rezignēti raudzījies uz saviem laikabiedriem pansnejas apkaimē. un tad vēl tas delveru postažu cikls, kas ar pikto gammu pa gramatikonu aizkūlies līdz galvaspilsētai un sēkdams pa visu rokām lieki nodarīto, aizjājis līdz pašam saimes namam un apgāzis tur amoliņu. būtu varējis paņemt cirvi sasist lustras, izlaist ierēdņus un pats piekauvāties pie dzelžiem, kas tik stipri tur visu, kurā iestiprināti. tad nu paņemiet savas zālamana pases un jūras brašajos kuluāros aizgavilējušies izsitieties pēc katras bļodai līdzīgās amorfistu stīgas tik stiprās šīs kaļiņingradas vīnogu ķekarērijas bilžu izstumdītājos, kā to būtu brālēni un brāļa dēli saskalinājuši uz pirenejiem atnestajos pulksteņos. nevar jaunu dzīvi iesākt, nebeidzoties nost aiz pārestības. izslienieties tālu pāri gājputniem, kas neatnāk, kad pastieptā rokā putraimu desa ir resna un negribīgi stumjas mutē ar pērļu vīteni kā vīteni no filmas vītņu kāpnes nepiedod saviem filosofiem kulminācijas ekranizāciju. lai paliek pa pilienam dziedošā vīna un lai no griestiem pil līmlenta brīva, tā apjož un sakož un noliek uz šķīvja gilgemeša parādzīmi. |
|
viņš protams apzinās savas neveiklības cēloņus aiz praktikuma tehniskajām sienām pīpēdams starplaikos starp pulksteņa slīcināšanu iznāca arī kāda daiļa būtne bet kenets engers to nofilmēja un ielika savā filmā cilvēks, ko mēs gribam pakārt, tāpēc arī sākās visa tā izsekošanas māksla, kad katrs kam nav slinkums savu pirkstu barankā uzspraust lec zirgā un joņo pakaļ izdaudzinātajam nekam bet no griestiem tiešām karājas līmlente, tā simbolizē jāņus, uldus, viesturus un jurus visus kas ir ozoliņi bērziņi krūmiņi purviņi un darvas karotes pa vērtajiem stopkrāniem ir manos augmentējošajos pastaros jau no pašiem sākumiem kā līdumnieks skatījies verandas sienās un stikloto bēniņu maljorkā arī ūdeņainajā okeānā un staipīgajā liānā lēng. un ja jūs vēl pieskaitīsiet divas malkas pagales un trīs jēzus kristus, tad iegūsiet visas tās mēles, kas trinas pret sivēniem laiziet man pakaļu govju ķēniņi laiziet man pakaļu man balinās gļotāda iznesiet priekšistabā cinkoto divālu un aiznesiet prom no acīm vemjošu suni, kakājošu suni, čurājošu suni, suni zupas šķīvī un kaķi, kas neatgriežas. tā bija resnā zīmē no bailēm trīcoša stīga, tā ir matu ērmoto delverīgo nuja mutes aizbāzējs novele nivele zivele zivju eļļa auna pauti zupas rauti izstietajā kulinārā cērmes rīko dzīres un ar nemazgāto roku cīņu aizsācies šis gadsimts brīvs no proletariāta diktāta un no skolas zēnu micēlijā mērktā tintes zivis aplipinājušā sifelīša brālīša karlisoniņa kas gar sienām meklē brālīti cīkstonīti no speciālās vienības omega jā apgrūstiet pār jumtiem no striķiem ko jūs zēni tik ilgi esat lolojuši kājstarpā sagūstiet un iebāziet papirusa atvilknē kur kopā ar dzēšgumijām mēs strādāsim līdz pilnīgam blekautam. |
|
zinātņu akadēmija. misters gotjērs. sevis izrādīšana ikdienas dzīvē. kā teātra trupas no jrt jura rudzīša tilta rīgas juris tilts vai arī simamura un kompānija vai arī kāds vēdlodziņš vēl brīvs mēs pieliekamajā karinām sieru un speķi šķiņķi un ko mēs tur īsti karinām, kāpēc nav atbraukusi kuzava ar taru, kur ir visas pavadzīmes gribētu iegādāties resnu grāmatu par teātra dzīvi lūdzu taču cienīsim viens otru vairāk kamēr vēl esam dzīvi piemēram simamura man mierīgi varētu uzdāvināt resnu grāmatu par teātri, bet es pat neiedomājos par tādu iespēju jo esmu savā kaktā iedzītais sunc jā un piemēram tējas brūtgāns tagad nodarbojas ar zivju aizsardzību, viņš braukā pa reinboviem un spēlē grupā apziņas parazīti, kas ir aktuāla tēma, jo nevar taču izturēt visu to velnišķo padarīšanu, ko konstituē psihe savos noklusētajos komentāros. un ko tu šobrīd lasi? manas pēdējā laika gaitas ietver sevī dažādus līkločus, bet patiesība sevi konstituē kā stāsts un tur nav nekā apkārt ja tu esi šamanis un spēj labi pastāstīt sāli, tad puse pasaules jau ir tava otra puse ir sāls pats ar savu realitāti ko tu tikai atspoguļo savā psihē tas konstituējas tavā afektā varbūt tu pat esi ievietots nervu sanatorijā bet bez zāļu tējas iztikt varat tikai divtik ja nav melnās tējas, zaļās tējas, sarkanās un baltās un sarkanbaltsarkanā tēja ir atplīvojusi pāri mūsu rožudārziem un rododendri aug arī bukenvaldē policijas teritorijā izvietotajā airlainerī, kas nogāzās krievijas teritorijā vai tas nav pietiekams pierādījums tam, ka pār pasauli valda xulo klans ar savu beibīti tereškovu un mēnessbērniņš ir iezīdies tik dziļi cikladolā, ka nevar atņemt viņam no lūpām kūsājošo bāku un viņš pats savām rociņām uzcēlis rīgu un turpina drupināt romas konfektes lai tajās izdīgst mazi balodīši ko palaist virs maskavas lasīt kodolraķetes ak jā vai bijāt ko tādu redzējuši savos sapņos uzcepiet mātīšu protestu un vecs arhangeļsks nāks jums spert pa pēcpusi spīdīgās džinsās ievietots seksa objekts kas ar savām ollektīm var pārlekt visu vēsturisko olimpiāžu budžetus un vēl paņemt špagatu pār grēcīgo operas namu ogu karkasā tas izskatās ērmoti un lidot ar aeroplānu ir kā lasīt mākoņos mākslu, ko pārdot tirgū par tirgus sievām tirgus vīriem un viņu sivēniem ko vislabāk sazāģēt ar motorzāģi sasaldētā veidā aizceļos kaut vai uz ērmoto ekvadoru. |
|
apjukums apjukums tas viss ir apjukums viņi teica kā viņš var tik daudz un tik gari ka viņam pat gari nestājas pretī bet visas ļaunās priekšnojautas gar priekšautu kā olas un ķirbis cepjot zivju eļļu jā viņš ir redzējis kodolreakciju un var pastāstīt, kā aug piepes kā tās cepjot pirtī var izaugt pāri daiļslidošanas čempionātam un garās bizēs iekārtās zazazellas vēl tagad auļo pakaļ brūnajiem kodoliem ko izdalījis mērinstrumentu spaidos iesaistītais kodolinženieris sputņiks, bet vai krievijas austrumos pieredzētā sāga ar visiem pēterburgas pagaidiet vai tikai izrādītā cieņa kristāla zālē nebija vainojama taksometru ātrajā braukšanā pa traktoriem paredzēto joslu ar to lielajiem riepu protektoriem voteikti var atstāt kaut ko no liela augstuma pamanāmu un vai tādā veidā zvāļājoties un kārpoties mēs neizdangāsim realitātes matēriju ko konstituē vārdos pateiktais hamleta smīns, kad tas no sava motorollera nnolecis un pašgaitā ticis līdz ūdeņiem ar zvārtavas iezi iedzimto pilsētā izdaiļojis lielvārdes ko tādu kur skrēja vai tikai tam nebija saviem patmīlas lauriem jau kaut kas režģos iemeties kāpēc jūsu pastkastīte izskatās smacīga vai tajā nevarētu iespundēt kāda liliputa uzskrāpētus vārdus par tēviju un pulksteņrādi vai jūs jau bijām jūrā pie gundegas repšes kur viņa cīnās ar trim pūķiem un uzvaras uzmavās iegūlusi jau no pašiem pirmsākumiem viņa būrusies pa zemes matēriju līdz augsne pacēlusies virs usnēm un grabažām un miegs ir kā krītošs sāls pār apledojušo putnu cirku un vai man bija kādas vaimanas parādā palikušas, ka es klīpstu pa nogāzēm kas atdala un sašķeļ vai tikai nebijāt runājuši manā mēlē kamēr gulēju vai saožat sīvu surogātu vai arī varētu jūs pie tā betona mūra uzdziedāt kādas puķītes. |
|
šeit runā agnis laipnis, vai bijis reiz tā būtu, ja ne kādreizējā jūra, kuras augstais krasts vēl augstāks top ar raini tā galiņā un mazi mizanscēnas gubernator x ir iesācis jūs diedelēt un vai tik nebūs arī kāds kas laipnā vaidā atskries spēji varbūtības kuzavā izkūp laika strēlis būsiet atgādināt licis vaimanuvai akdievs būsiet arī šeit un tagad parakstiņa atslēgu uz kraujas licis lai tie lielie sumpurnīši barā skrien kas apgādnītis būsit likuši un taps skudrupūžņa vigvams finger finger this is it i'm a most profound duldipnis jā vai ne vai aizksāra estētisko jūtu sauklis vai tam apkārtmērs jau tapis un vai psi akordant brunštein jau no paša sākum licies tīri brūngan. |
|
nav īsti labi kopt aizrautību, ja mani biedē. es tikai gribēju pastāstīt kādu piedzīvojumu pie betona torņiem, bet zāle bija aizaugusi tik tālu līdz padusēm, ka uzrābties pa lielajām kolbām nebija iespējams, tādēļ ņēmu pieguļā zirgu un jāju augšā pa betona piestātni, līdz nonācu ostā, kur gar piekrauto krastu skalojās austrumu vējš. būtu varējis noskatīties viļņos un piena pakās, ja vien neatgadītos kāda ķibele ar elektrības padevi. biju jau nosaitējis galvenos vadus, kad no pussprāgušā lopa iznāca dūmvads un teica uz mani tā - tu esi ķekatnieks, ķer mani rokā. un pazuda tas tālēs zoļikās un nelikās ne likts ne mīts, kā zāle kas auga gar potītēm un kurējās krāsnī abažūru spozme. izņēmis no kabatas baterijas pulksteni uzsitu sev uz delnas un ielīgojos ilviļņu stāvajos puduros. man bija piešķirta komisija ar diviem gaismas likvīdajiem burličiem, tādēļ varēja sākties mans uznāciens pie literāro karātavu brīdinošā liesmojuma. ko daudz liegties, biju tik tālu nonācis aiz aprēķināta laika, un bojāt sevi bija vienīgais ko atlika mazam ķekaram kā man pašam. tas jau bija nodēts debesīs, kad es sev saku, jo ko mans mazais bioorgāns gan būtu varējis izmainīt šajās realitātes likstās, ja vien neskaita lielo lingvistisko ieguldījumu saputrošanas kustībā. tādēļ arī ordeņi nāca kā ziepas no pārkaitētas zīlītes acīm. man bija apkārts viss dzīvoklis ar trofejām no aizgājušiem gadiem, un ķert putekļus bija mans politiskais mērķis. |
|
šļopšļakānijs. piedodiet piedodiet iedodiet piedošanu šaujiet nost putnu maitu un punktu lietotājus. kā lietot punktu tik daudzās nozīmēs. labi aizveries. vai negūsi reiz mieru. labāk pastāsti pasaku. par ko pasaku labāku to darīs tas, beidz muļķoties un ņergāties, vai tad nebūs viena pateicība parādā vismaz kādas svētas jūtas pateicība pret ģimeni piemēram nu runā taču ar līdzcilvēkiem pastāsti, kā tu pieredzi šo pasauli šo apgaitas mērītāju vai tad nevar peteikt vienu tiešu vārdu? hamlets no vārdiem lasīja ārā graudus un deva vistām pēk pēk un viņš no tekstiem uzšuva vējrādi un ābolam apdari no saviem paša apcirkņiem. cik ilgi var runāt garām man noguris skriet garām man tik daudz pastāstu prātā tik daudz no dzīves notikumiem kā man nemaksā algu piemēram esmu nonācis sociālās sprukās lauku apvidos dzīvodams sastopos ar laukstrādnieku mijiedarbību kad tikai ģimeniskā lokā vien vienam galvā iešūtas metāla plates ka ne pirtī ne āliņģī iet tā iet kad uzkrīt autobuss uz galvas bet pekstiņi rīgā dzied par autobusiem debesīs nekad jau tie cilvēki nevienosies dziesmā, ja visu laiku taisa teātri viens otra priekšā kāda nolādēta iekārta ir šī, ka nav ne miera ne dieva uz pasaules kad visi saslēgti bābeles tornī un iznākot ārā nespēj atšķirt kazu no aitas bet rudimentārais amatnieku gods tiem tomēr liek vēlos vakaros kontemplēt mūžību vai sarunājoties ar priekšnieka dēlu kas tur rokās savu mazo bērnu ir jāiztēlojas, kā tu viņam sažmiedz olas, ja viņš tev negrib dot darba līgumu bet pats braukā range roverī un pukst un pukst un aplaupa pensionārus izkrāpjot no viņiem dzīvokļus un tad to visu pakāšot par piecdesmit santīmiem es saku kad būs līgums jau no jūlija saka man tagad vida audits šodien nav laika tad aplinkus vispār pazvana ar divām ziņām, ka pirmkārt samazinās algu un otrkārt ka atlaidīs no darba jo ir atrasts cits labāks virpotājs kas pats ar savu virpu nāks un virpos traktoriem asis tad es kā jaunais tēvs ar asarām balsī stāstu par savu stāvokli un tad nākamā dienā zvana lai nesatraucos, ka tā otrā kategorija ir atkritusi jo tas esot nepatīkams cilvēks ar kuru nevarot saprast ko tas domājot ka nevarot sastrādāties ka nevarot nevarot nevarot tad man jāuzskata, ka man tagad ir samazināta alga un vispār visu šo laiku esmu saņēmis tikai daļu no norunātā bet tūlīt tūlīt jau atdos parādu tikai pagaidi vēl mazliet es pa naktīm skrienu uz velosipēda pa melnu nakti un vētru un lietu bet viss ko es saņemu ir man darbā jājūtas kā pūpēdim ka tikai izdabāt es tikai visu laiku saku jā jā jā un tāds kā brežņevs vecās biksēs skrienu pa aploku mani kā tādu arhetipsiku kazdārziņu laidīs gaisa balonā un atnāks tērvetnieks uz apkalta koka kluča un žvadzinās atslēgas un laidarā laidīs pasildīties pie haizivīm bet man jāplāno kā izkruķīt no esošās sistēmas kāds apgādājamā kapeiks lai nebūtu no putras vien jādzīvo kas krīt no gaisa kā jau reiz piedzimušam kādu kumosu tomēr jādod savādāk sāks vēl anarhoties un revolucionēties bet tas jau tik dziļi iemīts zemes matērijā ka caur to augošie ziedi dzied citu dziesmu tikai es to neredzu jo klepers acī ruplis nāsī uz sejas saliktas gurķu maskas un iestumts jūriņā kopā ar svecēm līgoties asv vircā vai arī izraēļu daudz cietusī nācija man vienmēr piešķils kādu kapitāla skabargu ko vilkt un vilkt kā nebeidzamu jūgu ak tēvuzeme kā mūs apspiež no visām pusēm cilvēku izgudrots mantojums vai būs jel atbrīve no visām bibliotēku kalvēm kurās miesas pārtop prātā un prāts pārtop mehānismā kas dzen uz priekšu šo zirga gadu kad vilkt kad stumt pašam izvēle rokā tikai ja nasta ir par smagu, ir vajadzīgs auto, kas to darīs sultāna maharōnija galmā ir izsmalcināta drēbe to uzvelkto cilvēks top padzirdīts paēdis tas skries pa lauku daiļot savu prātu unt ad viņu ierāmēs kā svēto mocekli, jo nevar tikt ārā no šiem attiecību režģiem kas pašu sīvāko zēveli spēj ietvert divsimts lappusēs sponsorēta finansēta un aprūpētmīļota teksta valīša, ko japāņu zvejnieki izcīnījuši sarkanajās cīņās pār fudži fotoaparātu gaišajām virsotnēm, bet mersedes kabrioletīgais pajūgs vēl ilgi zākās franču bagetei lodāmura snīpi,jo tikai tā itāļu slavenā arhitektonika spodrinās mūsu slēptās zināšanas par kosmosa uzbūvēm lai top tas raksts par raķešu kontroli, kas turēs uz delnas visu kognitīvo karalauku, kurā jūs būsit notārs, deģenerāts, autokrāts, filozofijas mandāts un vai būs kāds vārds kas atbildēs uz visu? es gribētu turpināt šo stāstu par spīti nepiemērotam fontam par spīti spraitam kas slāpes padara par kodolieroci vai ne vai ir iespaidīgs viss manis pieredzētā uzskaitījums vai esmu kaut ko palaidis garām varbūt to ka prāts ir mistērija bet gan jau reiz atminama vai arī visu izpētīs līdz galējām robežām un tad mainīsies uztvere un tā būs atšķirīga no līdzšinējās un varbūt pat platona kas jau aizjūrā bija diktējis saviem mašīnrakstiem ielikt kādu kultūras mantojumu, ko nevarīgajam īpatnim kliedēt garās dabas likstas kas ar asu vēju gaisa plūsmām ēdiena trūcīgo sadalījumu lielpilsētu iedzīvotājiem būtu nepanesami interesēties katru dienu par satikto cilvēku boli, tādēļ tiek izmantots šablons, perfokarte katrs caurumiņš ir domāts tam lai tajā iebāžot nolasītu koģenerāciju. |
|
es ikdienā velkāju žaketi ar knaģi pie atloka un kad atbraukuši pirtnieki, kas mums atdevuši veco veļasmašīnu un kuriem mēs pasnieguši pateicībā skotu līdera viskiju viņi saka vai žakete tev ir tāpēc uzvilkta kā svinot jauno veļasmašīnu tad es tāds lejā ejot izvelku žaketē iedurto adatu ko es duru rimbuļos, lai savienotu vārdus kad bija pastāstīts ka arta ir ievietota slimnīcā, jo esot aizrāvusies ar vūdū un padarījusi līdzcilvēkiem dzīvi nepanesamu tad es pēc tāda stāsta padzirdēšanas labāk izņemu to adatu jo viņa jau tāpat bija pa pusei iznākusi ārā un nolieku uz plauktiņa, es jums tūlīt parādīšu tos rimbuļus. |
|
|