fakof bageraut. ja jūs zinātu, kādi sapņi rādās dzeloņstieplēs, jūs gulētu daudz mierīgāku miegu un nesūdzētos cilvēktiesību tiesā, bet, protams, tas neatgādina par vārīto putru, kuras morāle ir vienmēr nomērāma ar tās apkārtmēru, kas sniedzas iekšā pošē. ja mēs vēlētos atgādināt saviem lasītājiem par tiem prāta apcirkņiem, kuros tā īpašnieciskais vadītājs sūta tikai savus delverīgos kaļamzēnus, tad no matu gumijām uztamborētā plostā nonākuši kaimiņvalstī/-īs, zirgs valstīs katru, kas būs nodevis savu dzimteni, jo tikai dzimtenē policija ir pielaidīgāka pret savas patības meklējumiem, strikti ievērojot gibraltējošā pašgājēja runas manieri un aizgalda skaņas, kas nāk no runastēvu gļotām izšļakstītām pāri porcijām un palicējiem atgādinot par pāridarījumu gadsimtu gaitā, nemaz nerunājot par akmens laikmetu, kad patreizējā latvijas teritorijā bija ar kādu no lielskungiem sazvērējuši izsmiet visus sākumus, kuru iznākums nebija precīzi izciklējams lielākā mēroga naudas kambaros sapulcētajiem drostaliņu vīniem.
arī mēs šajos gadskārtējos ziemassvētkos būtu atbildīgi savas nācijas priekšā, ja tam vaimanu jūru braucējam, kas apgāzis podu ceļā uz ateju, bija ienākusi tāda ačgārna doma prātā, ka savā skaidrajā dzīvē tas nezināja, ko ar to iesākt, tādēļ ņēma adatu un gāja pa zemi.
iet pa zemi ar aramo adatu.
iet pa zemi ar aramo
iet pa zemi ar aramo adatu.
iet pa zemi ar aramo
un jūs jautāsiet, vai nebijis tas sprukstiņš kādā no mājām, kur svin slepeno savienību ar djavalo. vai bijis tas noklusēšanas kambaros un vai putni būros nebūs no mūsu mēmajām mutēm pa nakti izkakājuši striķīšus, kur sapīt vizulīti un mazo cirksnīti pa visiem kaktiem dajebko savālējuši, ka tikai malkā nebūtu noskrāpēts kāds amoliņš. un ir arī noskrāpēts, jo tikai uz idejiskās bāzes viņš bēra sev mutē tabletes un pats par tailenolistu padarīts piedalījies arī spēlēs, vinnējis brāļu karamazovu ballītē vienu stipro vīnu un atplīsušām kabatām rezignēti raudzījies uz saviem laikabiedriem pansnejas apkaimē. un tad vēl tas delveru postažu cikls, kas ar pikto gammu pa gramatikonu aizkūlies līdz galvaspilsētai un sēkdams pa visu rokām lieki nodarīto, aizjājis līdz pašam saimes namam un apgāzis tur amoliņu. būtu varējis paņemt cirvi sasist lustras, izlaist ierēdņus un pats piekauvāties pie dzelžiem, kas tik stipri tur visu, kurā iestiprināti. tad nu paņemiet savas zālamana pases un jūras brašajos kuluāros aizgavilējušies izsitieties pēc katras bļodai līdzīgās amorfistu stīgas tik stiprās šīs kaļiņingradas vīnogu ķekarērijas bilžu izstumdītājos, kā to būtu brālēni un brāļa dēli saskalinājuši uz pirenejiem atnestajos pulksteņos. nevar jaunu dzīvi iesākt, nebeidzoties nost aiz pārestības. izslienieties tālu pāri gājputniem, kas neatnāk, kad pastieptā rokā putraimu desa ir resna un negribīgi stumjas mutē ar pērļu vīteni kā vīteni no filmas vītņu kāpnes nepiedod saviem filosofiem kulminācijas ekranizāciju. lai paliek pa pilienam dziedošā vīna un lai no griestiem pil līmlenta brīva, tā apjož un sakož un noliek uz šķīvja gilgemeša parādzīmi. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
