|
Paņemiet mani par upura jēru. Ar savu dzīvību es gribētu izpirkt nesapratni cilvēku starpā. Es gribētu būt tas punkts, kuru izņemot saplūstu cilvēku labticība. Es jūtu, ka cilvēku ģiemenē esmu sliktais punkts, kuram jāaiziet. Ja es nomirtu, vai jūs mīlētu viens otru vairāk? Vai es drīkstētu paņemt līdzi arī jūsu grēku? Jo esmu pārāk vājš, lai tiktu galā ar savējo. Koncentrēsim ļaunumu punktā, es arī gribu ar to cīnīties. |
|
Es iešu uz nomu ņemt Fassbindera filmas, lai mācītos vācu valodu. Mēs ar Ievu varbūt brauksim dzīvot uz Berlīni. Turklāt projektiņš ar jaundarinātiem vārdiem nav beidzies, es neesmu nokāpis no "appīpēšanās", es vienkārši šobrīd strādāju pie tā, lai izdomātu aprakstus, un es sāku no beigām, tas ir, es tuvojos sākumam, vēl palikusi pēdējā lpp. ar 20 vārdiem un tad es atkal parādīšos listē ar jauniem vārdiem. Tas ir projekts uz kādiem pieciem gadiem vismaz, jo linvistikas enciklopēdijā ir 12 000 lpp., un tās es izmantoju, lai darinātu jaunus vārdus. To visu es apkopošu eksāmenā Neredzīgo Cilvēku Institūtā. Es domāju, ka varētu sanākt vismaz pieci sējumi, ko es iesietu vākos, kādos iesien diplomdarbus un es nēsātu tādu līdzi un kādam atdotu par sešiem latiem, lai iespiestu jaunu. Bet tas nav svarīgi. Tik pat labi es būtu varējis to neteikt. Man ir žēl, ka avral sāk justies kā jukusi, jo man patīk viņas intelektuālā dekadentisma potenciāls, kā arī es gribētu uzslavēt virginia_rabbit morālo spēku un ingmāra nevainību. Varbū nav tā labi teikt par avral, jo varbūt viņa cīnās ar ļauno, un es atzīstu šādas vēlmes svarīgumu. Es negribētu raisī kārdinājumu, jo pats izjūtu vajadzību cīnīties ar ļaunumu. Vispār, kaut kādā ziņā esmu zudis cilvēks, bet varbūt pat man tiks piedots. Ja kādus desmit gadus pacīnītos ar ļauno, tas iesēstos ģenētikā un līdzsvarotu pēdējo gadu koncentrēšanos uz ļauno, atrodoties tajā "izpētes" ekskursijā. Tā laikam velns kārdina ceļiniekus. Tikai garā stiprie spēj stāvēt pretim. Vai zinātniekiem ir atļauts iedomāties visu? Man šķiet, ka nepietiekami tiek runāts par pirmo milisekundi pirms katras domas un darba, kad tīri emocionāli ir jānostājas labā pusē un jācīnās pret visu ļauno. Tāpēc ir vajadzīgs zobens un baltais spēks. Tas padara dzīvi reālu. Ļaunais jau nav nekas cits kā nerealitāte. Mana dzīve ir kļuvusi par fikciju, es gribu atpakaļ pie mammas. |
|
cīņā par labo pret ļauno es varētu dot savu devumu, apņemoties neapvainoties. |
|
es gribu, lai man kāds kaut ko pasaka šajā sakarā. es saprotu, ka visi ir aizvainoti un saviļņoti, bet es gribu, lai tieši viņi mani pamierina. |
|
Ideoloģija un cilvēks
 |
|
Netīrs spogulītis
 |
|
"Finished" was the last words of Jesus before he was crucified.
 |
|
paldies dievam man nav bijusi nekāda reliģiskās indoktrinācijas pieredze papildus tai, kas valda gaisā, tāpēc es zinu, ka labais iet uz priekšu nevis uz augšu. |
|
Cīņā par labo Apple ir tavā pusē. Kaut kam dabā ir jābūt labam. Ja nu tas ir ābols. Tehnoloģijas evanģēlisti. Es arī gribētu vairāk uzzināt par tehnoloģijām. Tās ir tādas trubiņas, kurās var paslēpties no dieva. Mūsu trubiņas piedāvā 3,75 eiro vērtu vietni divās centnerēs vai kaut kā tā, kas izskaidro, ka trubiņu veikstpējas koeficienti atšķiras. Uzlabojot trubiņas, var panākt stāvokli, kad vidi var pilnībā norobežot no dieva. Ja šo trubiņu iekšienē radīt visumus, tad tajos var dzīvot miljoniem gadu, bet ne mūžību, jo pat mūsu visums nav mūžīgs. Tādējādi ir jābūt kontrolierim, kas stāv aiz visuma robežām. Iespējams, ka šāda iedomāšanās nav saistīta ar realitāti, bet ar sapņu pasauli, kas ir ilūzija. Tikai dievs ir reāls, bet trubiņa, kurā var no viņa paslēpties ir fikcija. Dievs ir reāls, un nekas, kas nav dievs, nav reāls. Saka, ka dievs ir fikcija, bet kā dievs var būt fikcija, ja dieva klātesamība nav fikcija? Es personīgi neuzdrošinos otreiz to apšaubīt. Manā fanu lapā man ir novēlējums iegūt vēzi. Jā, jā, to pašu vēzi, kas nogalina simtiem cilvēku. Vēzis pārņem organismu un atstāj tevi tā ārpusē. Tu kļūsti par garu bez pajumtes. Un kas var būt skaistāks par trīsdesmit stāvu augstu un piramīdas veidā attēlotu cementa ēku, kas ir atstāta pēcbetonēšanas stāvoklī bez logiem un bez iekšējās un ārējās apdares. Es redzu divus putnus lidojam, vai tie nesīs man vēsti par manu vājprātu? Vai dievs man būtu atņēmis man visdārgāko? Kāpēc, dievs, tu man draudi, ja vienīgais, ko es gribu, ir saprast, kā var zaudēt ticību? |
|
Dievs ir maskulīnais, tāpēc viņš ir dievs. Sieviete ir feminīnā, viņa ir Jaunava Marija. Jēzus ir izredzētais Izraēlas dēls. Viņam ir sava gramatika. Es nāku no Nāceretes, un tas ko es tur redzēju, ir nāvīgs grēks. Cilvēki tie aprīti dzīvi, kā pilnmetrāžas filmā, un pēc tam arī pati filma tiek aprīta. Viss tiek aprīts, arī aprijējs. Kristus neiet tālāk par diviem soļiem. Viņš saka, ja tu šaubies, apstājies un paskaties savā rokas pulkstenī casio, ja tu redzi tur uzrakstu casio, tad zini, ka tu skaties firmas casio ražotā ierīcē, kura rāda šīs ierīces laiku. Mūsu liktenis ir ieprogrammēts galvenajā Citadelē. Es tur strādāju par montieri, bet diemžēl situācija ir sarežģījusies un man draud notveršana. Vieīgais iemesls, kāpēc es jums to varu pastāstīt ir tāpēc, ka man vēl ir dota viena diena, kuras laikā mēģināt kaut ko izmainīt neizmaināmajā. |
|
Zināt, kāpēc Pirmais Pasaules karš bija melnbalts? Tāpēc, ka vēl nebija izgudrotas krāsas. Cilvēki vēl visu redzēja melnbaltu, tas ir tikai mēs tagadnē visu redzam krāsainu. Kādreiz viss bija melnbalts. Visas statujas un interjeri, cilvēki, suņi… kamēr beigās vispār nekas nebija. Es sevi nostādu sarežģītās situācijās, lai redzētu, kā no tām var nonākt pie dieva. Pareģošana, jūs teiksiet? Māņi un fikcija, nekādas sasaistes ar reālo pasauli, tīrākās spekulācijas. Grimma mākslinieku pārdot par trijām rūpijām un vietā nopirkt ēzeli uz kuru skatīties un priecāties. Cilvēks ir rubli vērts, bet diemžēl neko tādu neviens neuzdrošinās domāt, jo tas ir pārāk šokējoši, un labāk to pasniegt kā joku, jo joks ir par mani. Ja es nosaku cenas, tad cilvēks ir visvērtīgākais. Daba vienkārši ir, tai nav vērtības nozīmē, kādā cilvēkam ir vērtība vai caurām durvīm vai pusei no cūkas. Ak, padodies dieva varai, neliec zaru par tālu, tas var lūzt vai aiztriekt tevi pa gaisu kā pelavu maisu un krītīsi tu brikšņos un sasists un saskrāpēts rāposi mājās pēc palīdzības, jo nebūs palicis neviens, kas tev var palīdzēt. Tāda ir tava alga, dižais klejotāj, ja tu pats neapzinies, ka savā bedrē tu gan kakā, gan pats krīti. Apberiet tikai ar krītu apkārt, lai kāds kakains neiekrīt pie kakām un kaikainā uz beigtu kaku balli. Bļin, es laikam atkal eju fikcijā. Es vienkārši nesaprotu, kā fikcijas rakstītāji ir rakstījuši savas fikcijas kā nefikcijas? Vai arī es te kaut ko nesaprotu. Varbūt palīdziet man šeit, man kā aspidistra rakstiekam gribētos zināt, ko tas nozīmē būt rakstniekam? Vai tas kaut kādā mērā kompensē… un tādā garā, visa zināmā retorika, es tūlīt apvemšu ekrānu. |
|
Bija daudz metāla, kas lidoja apkārt. Tas bija karš, kurā noskaidrojās, ka rakstīšana ir iešana pret dievu. Nevienam vairs nekad nevajadzētu rakstīt, ja nu vienīgi rēķinus un bandroles. Lai izsūtījumā esošajam dēlam sūtītu paciņu ar siltām apakšbiksēm. Lai dēls karā nenosalst, lai viņam nenorauj rokas, kājas un galvu. Lai viņa pirksti nebūtu izstīdzējuši pirksti, kas lēkā pa klavietūru, pelītes meklēdami. Es arī gribētu būt interneta entuziasts, bet diemžēl virdžīnijas un ingmāra un eižena māju ir apstājuši ļaunie meteorīti, kas vicina lāpas un ar vienu aci ķeksē ķeksīšus bet ar otru liek krustiņus. Ja jau pat skaitli seši nevar izmantot skaitļa septiņi nozīmē, tad kas man atliek, lekt bez izpletņa? Nebūt nē, es atšķiru, kad es esmu nopietns un kad es esmu jokains. Diemžēl jāatzīst, ka pēdējā laikā es vairs ne tik ļoti atšķiru, bet es ceru, ka situācija mainīsies uz labo pusi, jāuzliek remainderi binderi fassbinderi es skatos mother kusters goes to heaven. Un pavisam konfidenciāli, man ir sieviešu rokassomiņa, kurā es glabāju Monteņa kopoto rakstu otrā sējuma franču valodas eksemplāru ar viņa pils attēlu uz vāka. |
|
|
