| January 10th, 2013 |
|
klementīns zobupasts augstu lido zemeņu stāds
tas nes mazo stārķi aiz striķa, tas dejo nāsīs
klementīns zobupasts spēj novērtēt kalnu masīvus
klementīns ir kluss, kad skolotāja soļo
tu nenes klementīnam uz skolu pastu
tu atņem viņam portfeli, tas dārgs
tu nes sev krūtīs neļķes un pērles
tu esi klementīna pasts
aizliec neļķi aiz auss, tā klausās sniega čukstos
un kliegt pa radio uz baltām pelēm
lai tās nomazgā kājas, lai ziepes lieto
tu nodurtu galvu staigā ap galdu
tu gaidi rīta presi
tu esi tāds pats sīkais kā busiņš aiz loga
tava izpūtēja darva niez
plēst krūtis ar kapli un darvu
plēst darvu ar krūzīti piena
esiet sveicināti šajā jaunajā mācību gadā
mūsu iekšas ir lielas un tēvijas āres ir surogāts
nes jānīti spaini ar jāņogām
nes līgavu tālu pār pļavām
kad sniegotais līdums ir pievīlis maņas
izplet savu spārnoto telti un guli
es redzu sapnī salu un pili
es redzu, kā tornis trīs liesmās
vai sasildīs draugs, kas pārnācis mājās
vai plīts ir liesma, vai dzerokļi klab
es nezinu šo dziesmu, tai klavesīns kluss
ja ieklausās ugunskura liesmā
dzirdēt var lavīnu pār vaļa kabīni
es izstiepju roku, lai redzētu pāri
tam staipīgam līkumam, kas nāk pār pļavu
kad apsēžas sirotājs uz vezuma celmu
piedāvā tam cigareti un kabatslakata miesu
tu redzi, ka turēties nav iespējams
tu redzi, ka rieksti ir kulē
un daudz kas atkarīgs no tā, kā paraksts pazūd liesmā
es esmu vidutājs no tālajiem austrumiem
mana atspere nāk atpakaļ pēc kauliem
lai ielogotos šajā logā, tev būs vajadzīga paciņa vazelīna
tu esi devīze uz manas krūzes, tu dejo baletu
es esmu mīmika pie aizsaluša loga
gaiss ir auksts kā liesma
mīliet savus mušpapīrus, tie ir svēta nauda
kad nopirksi avīzi, kurā ietīt zivi
zini, zivis nerunā, bet raksta
zivis ir taisns virziens pāri laikam, kalniem un pļavām
tajā pusē kāds sēž un klausās čarkstošu radio plesi. |
|
izsitiet logus kabīnei
lai viļņi ienes vakariņas
es redzu tālu pār ūdeņiem
mazu mājiņu, kas peld pa stepi
tai apkārt ir kalni un kūleņi
bet iekšā kāds klusu raksta
tik klusu, ka dzirdēt var vienīgi
neatdarināmu basu
es redzu pārraidi
tai apkārt ir sēta
tai iekšā ir rēta
virs tās ir kapsēta
ielaidiet sasildīt rokas un kājas
iemainīt iekšējos orgānus
pret karstām oglēm un pelmeņiem
man ir pase
man vajadzētu tikai brīdi atjēgties
un es ietu atpakaļ pie spaiņa
es redzu, ka bezdibenī kāds kustas
tie būs māņi un pesteļi
bet ja nu tiešām tā ir ka dubļi
var veidot cilvēku
tad es ņemšu saujiņu putraimu
un metīšu tos pret sienu
viss vēlākais ir ilga gaidīšana
pie rāma prāta pulsa
var sagriezt grīdu un izārdīt sienas
mans jumts ir alus darītava
ielejiet man zābakā tasīti kafijas
es gribētu uz ziemu kļūt traks
un pavasarī jūs mani varētu novākt
kā neuzklātu galdu. |
|
gāzmasku tirgū pārdot gabarītus
uguns sienas un zāļu stiebrus
savij man klūgu un pievieno stumbru
izkal man stīgu un stabuli zīda
jauks ir tas brīnums kas nebrīdina
stingrs ir tas, kam nav plīvura
bez ierunas un bez vīna
kliegt klusu vai runāt bez mitas
esiet sveicināti šajā ielejā
te uzsūcas visa daba
visa radība te sanāk vienkopus
un spēlē māllēpju šahu. |
|
meitenēm, kas čurā pie manām durvīm
čura tek pa taisno no deguna dobuma
kā dziļa ala ar stalaktītiem un nekronomiem
ar buļļa kaku un plūstošu ūdeni
es redzu, ka straumē kāds skalo zeķes
es redzu šampūna iesnas
mēs meitenes vienmēr esam nomodā
pat tad, kad novelkam striķi
no māla figūras ar acīm
līdz dīķim, kurā peldas nācijas
mēs dziļi ticam tev, prērija
tu mūs izmācīji par bacili
lai paceltos pār šo šalkaino āriju
mums ir vajadzīgi svārki un lēdija
kuras matos ir paslēpti mati
kuras zobos stāv zobu rinda
un ja skatās tieši uz sveci
var redzēt savu redzi. |
|
kad sociums paziņo par antenu un lielisko agni, tas saka tikai par nestabilitātes cikla sākšanos, nenostādot mūs izsmējīgā pozīcijā
integrējiet šo cilvēku, kas izliekas, šo pozētāju, iepazīstiniet viņu ar tanti, šo venērisko būtni, kas pabijusi autobusos un ir vēl diezgan pikanta
līdz nullei nolaisties ir kā ēst rīsus un olu, rullēt mopsīšus sunīšus un ornamentēt tos ar velosipēdu
nulle dzīvo ellīgi brīvi, tā ir farizeju suga
ziedojiet manai elitārajai identitātei, pārkopējiet gravīras un pametiet tās novecot
aiz šīm durvīm, šķiet, ir mazliet uguns, magnis un magna ir moluski šajās eiro liesmās. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |