klementīns zobupasts augstu lido zemeņu stāds tas nes mazo stārķi aiz striķa, tas dejo nāsīs klementīns zobupasts spēj novērtēt kalnu masīvus klementīns ir kluss, kad skolotāja soļo tu nenes klementīnam uz skolu pastu tu atņem viņam portfeli, tas dārgs tu nes sev krūtīs neļķes un pērles tu esi klementīna pasts aizliec neļķi aiz auss, tā klausās sniega čukstos un kliegt pa radio uz baltām pelēm lai tās nomazgā kājas, lai ziepes lieto tu nodurtu galvu staigā ap galdu tu gaidi rīta presi tu esi tāds pats sīkais kā busiņš aiz loga tava izpūtēja darva niez plēst krūtis ar kapli un darvu plēst darvu ar krūzīti piena esiet sveicināti šajā jaunajā mācību gadā mūsu iekšas ir lielas un tēvijas āres ir surogāts nes jānīti spaini ar jāņogām nes līgavu tālu pār pļavām kad sniegotais līdums ir pievīlis maņas izplet savu spārnoto telti un guli es redzu sapnī salu un pili es redzu, kā tornis trīs liesmās vai sasildīs draugs, kas pārnācis mājās vai plīts ir liesma, vai dzerokļi klab es nezinu šo dziesmu, tai klavesīns kluss ja ieklausās ugunskura liesmā dzirdēt var lavīnu pār vaļa kabīni es izstiepju roku, lai redzētu pāri tam staipīgam līkumam, kas nāk pār pļavu kad apsēžas sirotājs uz vezuma celmu piedāvā tam cigareti un kabatslakata miesu tu redzi, ka turēties nav iespējams tu redzi, ka rieksti ir kulē un daudz kas atkarīgs no tā, kā paraksts pazūd liesmā es esmu vidutājs no tālajiem austrumiem mana atspere nāk atpakaļ pēc kauliem lai ielogotos šajā logā, tev būs vajadzīga paciņa vazelīna tu esi devīze uz manas krūzes, tu dejo baletu es esmu mīmika pie aizsaluša loga gaiss ir auksts kā liesma mīliet savus mušpapīrus, tie ir svēta nauda kad nopirksi avīzi, kurā ietīt zivi zini, zivis nerunā, bet raksta zivis ir taisns virziens pāri laikam, kalniem un pļavām tajā pusē kāds sēž un klausās čarkstošu radio plesi. |