| November 28th, 2012 |
|
Dis mai mother
 |
|
piedarbināju savu veco falāfeli sasila pidžamma un znots es sasilu kā ledains piņģerots izbadējies pēc molekulārās fizikas traucos stepes ārēs un luksoforu gammas mani sauc par sultāna sulu sūkātāju bet es apgalvoju lūk ko tikko sākas garaiņu apstākļi kad tankiem līdzīgi ērmi sniedzas pa sniegotajām kāpnēm kad mēs ar konvojažieri metam lokus lai izlaistu starp pirkstiem dažus ījaba dzejoļus un laksītos ap pantiem kuru redze sniedzas turpat vai neturpat vai. ielīksmosim šo gadsimta lietu ar divu paklausieties es biju uz zemes atradis kladi ar rubļiem man nesās pa nierēm tāds kā orākuls un es pie delfi stacijas biju atstājis savu pasi kas arī nebija patiesība. man ligzdā stāvēja pārveidotājs es biju nepanesams un mans nieru gājiens beidzās partizānu kara izvērstā masīvā aizsardzības pajāklī. nu gluži visi viņi bija bilaterāli un man bija vienam no viņiem iepazīstināms tāds jēdziens kā slieku marša skaudīgais iegansts, bet tikai no manas padušu līnijas tas bija izrevidēts līdz apjomiem, kas mani staro rīgu sacīja ka man bikses vaļīgi ļurkājoties gar gumijniekiem. es stāvēju uz stacijas un stacija vērās pulkstenī man uz rokas bija putnu laiks un putni to tagad zināja. es izslaucīju acis no sodrējiem kas pa krāsainiem stikliem bija izlavierējuši cauri kārklu puduriem un manas piedurknes piemirkušas kā saules baterijas bez dēkas leca visi iekšā laiviņā un giljotinēja tik prom. es nesaku, ka lielākais no mielastiem bija pagarinājums sniegā, bet viss atradās rokās. man ir par karstu pieregulēt sanipedstacijas pulksteni lai tas ar garaiņiem pa priekšu ripo mūsu ludzas virzienā. es skepsē salutēju salūtam un pistāciju lietum man bija viens tāds padom kas atrodas starp iekšām un lielību bez mitas man atgādina skarbāko no patiesības. |
|
pamodos ievas jaunās kleitas kabatā atradu papīru naudas zīmēšanai un domāju par rozēm. ievai kleita izskatās visai labi bet manas jaunās vilnas zeķes ir pārāk karstas tāpēc uzvilku par decilitru plānākas. mēs braucām mašīnā un piestājām pie bibliotēkas uzpīpēt pirms braukt lidmašīnā mūs izmeta pār vjetkongiešiem ar lielo izpletni un mēs vējā karājoties ar binokļiem fotografējām zebras un žirafes. kad palikām karāties kokā pie mums pienāca mundieroficieris un paņēma kartupeļu paraugus mēs bijām visai svēti noticējuši man domas aizklīst uz kādu baudas traktātu kuru rozēs snīpi ieliekot nemaz nevajag rakstīt vārdus turklāt dators klēpī karsē un te nav ko īsti elpot karsē lampas karsē datori unradiatori bet logs neveras vaļā jo ir pārāk sarežģīti atvērt aizkarus. bet tagad pie izslēgtiem radiatoriem varētu būt vieglāk kļūt turklāt es laikam izvilkšu rozes iespraudu tālajā rozetē savu veco datoru tagd man būs pašam sava rakstāmmašīna un es te sēžu krēslā kuram gribu dabūt baltu palagu lai tas būtu baltais krēsls nevis zilais jo tāds muļķīgs klubkrēsls neko nenozīmē bet balts pārklājs ir kad atstāj māju uz vairākiem mēnešiem un visas mēbeles pārklāj tad var rakņāties zem pārklājiem kā revidents lugā putra. |
|
roza luksemburga skaitās ka viņa tāda pārāka par brežņevu pasmējusies un pēc tam eiropas savienībā par saviesīgo vakaru redaktori strādājusi es viņai kādā kafejnīcā prasīju par brežņeva ragiem nu tiem ko viņš no medībām un pēc tam pie sienas kā jau liels mednieks mīlējis plītēt un projicēt savu dzērumu uz šiem ragiem tad kad pie viņa vizītē nākuši jūtīgi viesi tas tiem caur tiem ragiem licis saprast ka šie nav pie pilnas saprašanas ka kaut kāda migla galvā tā kā stampā tā kā bīdelē un visi mūrnieku skolnieki izbiruši pa redelēm braucošam vilcienam ausi pie kuzavas pielikuši gribējuši dzirdēt kā zvēri skrāpē kaut kur tālumā šauj signālraķeti satāvs sāk kustēties un mesties zem riteņiem varēs tikai tas ka mēnesnīca starp kājām pametusi gumiju kas ar dzelzs spēku parauj augšā lecamauklas spēka kraujā. labi, es gribētu atrast to balsi, bet ne formulēt to, kas uz mani paskatītos objektīvi no malas un pateiktu man, kā tas ir būt otrā pusē rūsai. uz saviesīgo vakaru ieroda viesmākslinieki koncerttūres ietvaros pa lielo Balkānu salu. es arī tāds liels un baudkārs, ka visa mana masa ir iespiesta vienā mašīnā kas traucas pa šosejām un mēs atpaliekam, kad uz rudens fona izklātais raustāmgabals ir ievīstits papē un likts pie cigaretes, kas vēl nedeg. es ar klepuszāļu puduri jau kādu laiku nodarbojos liegajā laikā. bullis nevar būt bullis, jo tas noslēgtu loku brīdī, kas sakristu ar stiklizāciju vienā no tām komunālajām ēkām kuru logos dzīvo putni tie guļ gultās kurām ir redeles un siena ir centriski attiecināta pret būves mājām un tās izbīde ir nevilcinoties iztaisnota kādam gārnim par kilogramu vārnim, kas ar streipceļa helīti pielidojis pie nama sienām un tā maisi kā raženas rokas izlikušas pa pieckultūru divu taru veikaliņus, kas vielas putniem nogādāja caur gultām uz kurām parādījās pleķi ar vajadzīgajām vielām. |
|
holēras rozes ir tāds sugu paveids, kāds no apveida o saskrien pa mēles kaktiņiem un to azaida izskaistinājums ir mūs runas maniere, kas ar apļveida kustīgo badmintonu laiski ieskrējusi pļavā un skandina bravūras baleta vadā bet ne tik ļoti ka to skaistais apveids ir novemts mazliet mazāk kā leņķis ap trijstūri kad sakarināts viensētā ar badmintonu un vali lieli ir tie skaitliskie kas ar badmintonu var un grib bez mitas rēķināties kā tas badmintona varā ir. es ieliku iesmu krātiņā un tas uzliesmoja lauvas smaidā, es viņam saku šim brīnišķam smaidam ka tam zobi ir ratulette es viņam saku ka tie skaistākie zobi zombiju skolas salas un malas ir pieviltas ar gaismas zibeņiem un stagnātiem podiņiem maiņstrāvas akordeonu meitiņas smaida pret mani tik labi izturas, ka es ar savu zeķes grimasi mazu kondomoniņu laiski lieku lietā ap pirkstiem saveras virves tās. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
