|
roza luksemburga skaitās ka viņa tāda pārāka par brežņevu pasmējusies un pēc tam eiropas savienībā par saviesīgo vakaru redaktori strādājusi es viņai kādā kafejnīcā prasīju par brežņeva ragiem nu tiem ko viņš no medībām un pēc tam pie sienas kā jau liels mednieks mīlējis plītēt un projicēt savu dzērumu uz šiem ragiem tad kad pie viņa vizītē nākuši jūtīgi viesi tas tiem caur tiem ragiem licis saprast ka šie nav pie pilnas saprašanas ka kaut kāda migla galvā tā kā stampā tā kā bīdelē un visi mūrnieku skolnieki izbiruši pa redelēm braucošam vilcienam ausi pie kuzavas pielikuši gribējuši dzirdēt kā zvēri skrāpē kaut kur tālumā šauj signālraķeti satāvs sāk kustēties un mesties zem riteņiem varēs tikai tas ka mēnesnīca starp kājām pametusi gumiju kas ar dzelzs spēku parauj augšā lecamauklas spēka kraujā. labi, es gribētu atrast to balsi, bet ne formulēt to, kas uz mani paskatītos objektīvi no malas un pateiktu man, kā tas ir būt otrā pusē rūsai. uz saviesīgo vakaru ieroda viesmākslinieki koncerttūres ietvaros pa lielo Balkānu salu. es arī tāds liels un baudkārs, ka visa mana masa ir iespiesta vienā mašīnā kas traucas pa šosejām un mēs atpaliekam, kad uz rudens fona izklātais raustāmgabals ir ievīstits papē un likts pie cigaretes, kas vēl nedeg. es ar klepuszāļu puduri jau kādu laiku nodarbojos liegajā laikā. bullis nevar būt bullis, jo tas noslēgtu loku brīdī, kas sakristu ar stiklizāciju vienā no tām komunālajām ēkām kuru logos dzīvo putni tie guļ gultās kurām ir redeles un siena ir centriski attiecināta pret būves mājām un tās izbīde ir nevilcinoties iztaisnota kādam gārnim par kilogramu vārnim, kas ar streipceļa helīti pielidojis pie nama sienām un tā maisi kā raženas rokas izlikušas pa pieckultūru divu taru veikaliņus, kas vielas putniem nogādāja caur gultām uz kurām parādījās pleķi ar vajadzīgajām vielām. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
