| September 28th, 2012 |
|
mēneši iet kā pagadās pa pakritušiem pagalēm mēness iet pa skaistu ielu lielu rungu cilādams viņam mežā auga bērni mazi sprogaini piņģeroti melni velni viņam gāja apkārt skaustu cilādami mēs ar jūsu papīriem izrevidējām sativu mēness skaistu bildi dara mēness bauda rudeni miegs ir papīrs skarbā krāsā mielasts izrādījies drukns un ar skaudro pīppauzi mīnuss sašķēlies uz pusēm es redzu baltas avenes miglā uz papardes sniegs sakrājies nāsīs iekarenos bilžu dāsnos izkārnījumos un gadījuma darba mērinstrumentos mīnus pieci es saku skaistas bildes ne vienmēr vāļājās pa ceļu un dāvājās dūjas ar spārnu švīkstu izpleš marmoru un ienes stingras baciļa pēdas mierīgajos iedzīvotājos, kas ar prātu saprot, bet ar albinosa iekšām ne vienmēr spēj pacilāt mākoņus no dienas kas atgadījās ar stroboskopu un tad tas sacīja savam biedram no vigvamu biedrības, ka ar gaisa šaltīm mēģinājis izpirkt tautas grēkus, bet dabūjis zem acs finigana tēlu un aizgājis uz baznīcu sacīt lūgšanu mierīgiem vaļiem ieberzis acis ar sāli un draudzīgs bijis viņa sniegs, kad tas atpletis acis un sapratis, ka aizgājis par tālu fantāziju pasaulē, kas nekorelē ar bagātību valstību taisaulē un miegs ir pārtraucis sadarbību ar brežņeva sulām miegā ir ievācies sklandrausis mierīgi čuč bučas un duša mēness ir sakreņķējies un draud ar bumbu mēnesnīca skaudri raud uz dušas sienām sniegpulkstenītes bet miegainā iekšā dienas un rasa pārbola acis miedz ar akaci skurstenis mēdās niekalbis dēkās skarbas pasakas un pasaku skalbe mēnesnīca ir tekalējusi iepakaļ divas trādirīdi dienas un mēģina saskaitīt, kas no tā visa iebelzies ir miegains vai sniegadēlis ar drastisku logo un ritmā pēc baznīcas viņš iekarina sev stiklā ribu dimantus un aizelsies pārrok dārzu un būdiņā atrod svilpi no kaula, ko kājas minušas ieredzēto baudu un miegains ir trauksmains un tālumā vīd zvaigznes, bet tikai es biju sapratis to ortodoksu ko vērsis ar bulli mēnešiem draudzīgi spārdījuši par balli, kamēr pālis ienācis svētnīcas sienās un pavīdējis ar gaismas trajektorijai atvēlētajiem dzīvžogu vairotājiem, ka manas dienas ir skarbas un tauta ir sapratusi vienīgi to iegareno dzīvīti, ko es nebiju vienviet iekonservējis šajos papīra armamentos un apartamentos un adidas šaudās ar vilnas zeķu pakaļdarinājumiem un mēģina mani iespiest dzīvoklī starp sienām, kad ārā no sievietēm ir palicis krāsains matu kamols un aizritējusī batista maurīciju salā ir skarbi taukus tecinājusi divas dienas, pirms izsist sev acis un drosmes kalngalā beirutu dedzināt mēģinot saprast, kā radies gudrības pipariņš ar stopu auksta alus un aizkapa balsis tam visu dienu stāsta, ka briedis ir mēģinājis izsist stiklus un dedzināt kopmītnes, lai to varaskārie sanitāri netiktu līdz peklei un pa pakulu runas manieri izpēries drupačnieks sklandrausis un lupatlēveris izstīdzējis kā pietuka kr. ir mani sasmīdinājis un kr. valdemāra, es ielecu taksometrā un atspārdos tur pa sēdekļiem kā piltuves kungs un miegainums atsēžas barības vadā tam tur iegurgstas samosvals un es esmu iekļuvis nepatīkamā aromātā tārpi un slēpotāji vainago mani ar prātam neaptveramiem un ieziestiem ciņiem viņi zina. |
|
atlaidiet sakarsētos strutu pūžņus viņos iznāk lēkājošs tītars es viņam saku, lai nelēkā tik ļoti ka gribas apskrieties un stāsta man par patiesības garaiņiem es raustu dienas aiz galvas un miegaini blenžu stipros skropstu dienvidos un miegs ir aizdrāzies skatīties biežos augšējos skropstu turētājus un miegs ir nelietīgs tikai tik daudz cik septiņi kadri ir iztīrījuši miesas no moldovas un miegs pāriet viņu dzīslās ar kapeiku spozmi un spozmi tādu sauc par arodu un mēs raujamies pāri visiem, kas gribētu mūs sastiprināt kopā un aizlaizt dzīvajā dienvidū ar baranku sliekām un kanibālu augšējo dziedātāju mērkaķoties ar miegainumu. to jau arī ieraudzīja šajos iesprostotajos augļos un nolaida no kātiem, lai manas briesmas laižas banāli pāri skropstām un taukainie dzīvžogi gaida manas pastalas ar gaismas krizantēmām un miegs ir atlauzis rokas, lai to varētu izskaidrot ar brienamo kaiti un miegaino miezīti ātrajā zemes ieskicēšanās brīnumā un miegs pāriet no viena putraima uz citu stikla skatlogu un miegainums mēģina mani pievērst savai uzmanības garaiņu briedumam. jā un cienījamie sērgas mednieki iesaku sastapties ar vārnām, ko mani sasodītie pulvera gultņi ugunīgie zirgu staļļi valdonība un sīkumainība draiski un ačgārni mediokrē skalpeļos un skalpos pa pasauli ar tatāru pasi pa pusei auksti pa pusei karsti kastaņi astoņi vientulības gadi augstās tālēs meditējot uz rudeni niekalbis un skapis atnesa mielastu uz cietajiem dīvāniem meklēja aukli ar vesti un suntažu auksto iegareno biedrību manos iekšas maratonos un miegainos ielikņos ilkņos ilgviļņos metamos kaulos saules baterijas ārdās un ielīksmo mīkstās lietas un cito sauli sasniedz baltas auklas ar gaismas sintaksi buktēm biksēs lieliem vēderiem marionešu gaismu un sienāžu maisiem sasietiem stariem aiz prieka vienvietīgais aukstais dzinējs sasniedz savu masu un ienes mani bizantijā un liek kurkstēt uz prieka vārdiem atbildēt un sasiet kraukli aizsist dambi bakurētains bakteriāls un bils geitss majestāte siksna blusu pletnes miegam ielīksmotas ausis. es rakstu dumus vārdus jo mans prieks ir cauruļots es neredzēju shematiku es rakos pa kurmju alām un tur viss tāds izkārtots un es domāju, vai es iznīcinu mājas vai arī tumsa dus un glūn un spiedz un ķērc un sit ar kāju mazos amerikāņus un mazos itāļus ziemeļu pilsēta un klauds berijs naida piņģerots saslienies kājās un baudi rudens miesu saules steidzīgo krizantēmu sinepes vielmaiņu un buldozeru dārzus gaiteņu krāsas un biedru reketu nieku un spiegu staltu augstu baudas kārtulu medaļu par suņu trennēšanu un sniegs pāriet griezēs un aizlaiž mani pa pieskari, jo manas prieka auras ir dzīvas un staigā apkārt ar augstiem papēžiem, jo man neder jūsu iegurņi un gaisma paliek pāri tikai tik lielos šantāžas ornamenti un dienas gaisma aiziet klausīties staigules runas un miegs ir visiem izlicis slazdus un gaisma noveļas ar gaismas pariktēm sienās un sudmalās un gaisma sasien skaistos viršus un aizlaižas ar tiem pie vidutājiem un gaida skaisto vistu plauktu gaisā pasistas un aizturētas elpas ar gaisīgo sienāžu citronu un beidzēju klases ar stipriem pleciem atstutētiem pret klavierēm kurpē. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |