Viena lapa - Post a comment

mēneši iet kā pagadās pa pakritušiem pagalēm mēness iet pa skaistu ielu lielu rungu cilādams viņam mežā auga bērni mazi sprogaini piņģeroti melni velni viņam gāja apkārt skaustu cilādami mēs ar jūsu papīriem izrevidējām sativu mēness skaistu bildi dara mēness bauda rudeni miegs ir papīrs skarbā krāsā mielasts izrādījies drukns un ar skaudro pīppauzi mīnuss sašķēlies uz pusēm es redzu baltas avenes miglā uz papardes sniegs sakrājies nāsīs iekarenos bilžu dāsnos izkārnījumos un gadījuma darba mērinstrumentos mīnus pieci es saku skaistas bildes ne vienmēr vāļājās pa ceļu un dāvājās dūjas ar spārnu švīkstu izpleš marmoru un ienes stingras baciļa pēdas mierīgajos iedzīvotājos, kas ar prātu saprot, bet ar albinosa iekšām ne vienmēr spēj pacilāt mākoņus no dienas kas atgadījās ar stroboskopu un tad tas sacīja savam biedram no vigvamu biedrības, ka ar gaisa šaltīm mēģinājis izpirkt tautas grēkus, bet dabūjis zem acs finigana tēlu un aizgājis uz baznīcu sacīt lūgšanu mierīgiem vaļiem ieberzis acis ar sāli un draudzīgs bijis viņa sniegs, kad tas atpletis acis un sapratis, ka aizgājis par tālu fantāziju pasaulē, kas nekorelē ar bagātību valstību taisaulē un miegs ir pārtraucis sadarbību ar brežņeva sulām miegā ir ievācies sklandrausis mierīgi čuč bučas un duša mēness ir sakreņķējies un draud ar bumbu mēnesnīca skaudri raud uz dušas sienām sniegpulkstenītes bet miegainā iekšā dienas un rasa pārbola acis miedz ar akaci skurstenis mēdās niekalbis dēkās skarbas pasakas un pasaku skalbe mēnesnīca ir tekalējusi iepakaļ divas trādirīdi dienas un mēģina saskaitīt, kas no tā visa iebelzies ir miegains vai sniegadēlis ar drastisku logo un ritmā pēc baznīcas viņš iekarina sev stiklā ribu dimantus un aizelsies pārrok dārzu un būdiņā atrod svilpi no kaula, ko kājas minušas ieredzēto baudu un miegains ir trauksmains un tālumā vīd zvaigznes, bet tikai es biju sapratis to ortodoksu ko vērsis ar bulli mēnešiem draudzīgi spārdījuši par balli, kamēr pālis ienācis svētnīcas sienās un pavīdējis ar gaismas trajektorijai atvēlētajiem dzīvžogu vairotājiem, ka manas dienas ir skarbas un tauta ir sapratusi vienīgi to iegareno dzīvīti, ko es nebiju vienviet iekonservējis šajos papīra armamentos un apartamentos un adidas šaudās ar vilnas zeķu pakaļdarinājumiem un mēģina mani iespiest dzīvoklī starp sienām, kad ārā no sievietēm ir palicis krāsains matu kamols un aizritējusī batista maurīciju salā ir skarbi taukus tecinājusi divas dienas, pirms izsist sev acis un drosmes kalngalā beirutu dedzināt mēģinot saprast, kā radies gudrības pipariņš ar stopu auksta alus un aizkapa balsis tam visu dienu stāsta, ka briedis ir mēģinājis izsist stiklus un dedzināt kopmītnes, lai to varaskārie sanitāri netiktu līdz peklei un pa pakulu runas manieri izpēries drupačnieks sklandrausis un lupatlēveris izstīdzējis kā pietuka kr. ir mani sasmīdinājis un kr. valdemāra, es ielecu taksometrā un atspārdos tur pa sēdekļiem kā piltuves kungs un miegainums atsēžas barības vadā tam tur iegurgstas samosvals un es esmu iekļuvis nepatīkamā aromātā tārpi un slēpotāji vainago mani ar prātam neaptveramiem un ieziestiem ciņiem viņi zina.