| September 26th, 2012 |
|
salīmēti aprites materiāli apziņas parazīti staigā pa paklāju skaita rutku mātes rutku tēvus un rutku bērnus ar māti un tēvu pie galda vēl sēž trīs bērni un skaļi bļaun ka nav jo labi sagatavots pelmenis bet dievbijīgajiem ļaudīm uz paklāja ir sakrauts tērauda arods un nozīmēts prom no partitūru lietus un atkal gaida sīvais dīvāns mēģinot ieciklēties saprastajā sienas gumijā un es jums iegalvot iegalvoju, ka nekas no pāridarītā nepiestāv gaspažai ar untumiem un manekena pirkstiem, jo tikai ar gaismas bīdīšanu mēs varam viņiem iesist pa seju un sejas gumijās var izgaismot diendusu un atgaiņāt klaigas no pagasta mājas un pagasta kūts atejas pagasta stalaktītu prieki un sniegs ir pārvērties par marioneti un laiž no sevis ārā starus kura patmīla nevienam nav radījusi aizdomas par mierīgo iedzīvotāju sēņu lietu un sniegs ir pārtapis par akvareli un diedz pēc biksēm atstāto pludmali mierīgos apstākļos laižas no zaķiem un sasniedz tikai to vietu, ko nebija vēl ievērojis no vietējā sasaistes punkta, kuru ar briesmīgo aurēliju bija apkāvis mierīgais iedzīvotājs, kura dāsnie māņi laikus ieskrēja sinopsēs un aizliedza mums daļu sava kauna par kura neesamību mēs bijām viņiem visiem parādā rudenīgo augšāmcelšanos, lai gan tik draiskas atomijas nebija mūsu gumijas zābakos ieraktas un sasniedza tikai to pelvietu kulbu, kuru es biju uz jums raidījis kopš iezemieši atvēra raķešu novietni un skaidri pateicās kliedziena majestātiskumam, kuru ar briesmīgu askēzes zeltu bija un pāri darījuma viļņiem sakrautajā skaidu plēksnē vienviet uz pazemes romiešiem un gaismas diegiem mēs bijām viņiem ievīstījuši kailas gumijas un ienesuši skaudros tārpu puzuros un pazemes romieši un pazemes grieķi griež zemi no iekšpuses dīvainas kalvadosas un marionešu pīnes un es jums ievīstīšu jumtiņu kailiem gliemežiem un aizvainotiem piena puzuriem un maigiem dziesmu evaņģēlijiem un migalkām uz patosa pusi, kur neviens vēl nav gaismu redzējis ar plūmēm un prīmusu un tiesneši guļ uz cīkstoņiem bet cīkstoņiem desiņas gar kājām rāpo mierīgos apstākļos pat ieminas par marinādes pulsējošo augmentāciju un es jum iesbrienu pienenēs un aizspiežu pulksteni ciet ar majestātisko prieka ruporu un iesildu grupu ar prāta vētras vārdiem miegainos atribūtikas saiņos un atkal man ir tāds neliels skaudības iemiesojums, ka ar prieka vēsti vēl nekad nav bijis tik lielu darīšanu ar klitoriņu un miegs ir pārvērties skaidros sapņos un man bija vienisprātis izsisti zobi un logi ar daiļavu athodiem miegaini verās uz mierīgo iedzīvotāju blāķiem kuru piederības izgaismojums nebija manas pravieša pēdas izstīdzējis pietiekami tālu ip adresē un miegs ir divu galu laiva ar lauvas astēm un galvu pekas un pūderis miegains skats uz pasauli un taisās mazais klitoriņš apvaicāties vai nevēlaties iegurņus ar priežu smaržu un sniegpulkstenīšus ar tikšķošu dinamīta sveci pie sāniem kā saglabāti labi saglabāti atomkara garaiņi bulciņā virs klitoriņa paceļas miegainas gaidas, kuru prieki un bēdas smaržo pēc āras un niekalbis iekāpis pūstošā laivā sasveicinās ar saviem draugiem pazemes romiešiem un pazemes grieķiem iespiež tiem saujā ekvivalentu majestātiskai grābstīšanai pret visiem iesaistītajiem gulivera sapņiem un man prieks ka jūsu priekšauts ir izžauts pret sauli kā aklo gumijas tērgātāji mēģina ievīstit skaidrību tikai tajos lineāla garumos, ko man nepietiek skaidrības ievērot no visiem skatupunktiem un miegains ir tas ājurvēdas dimants ko par daimu desmit mililitru piena pulvera ar miltu augšējiem aproču pogu klausītājiem mēs pa klausuli pavēstām recepti, kuras garaiņu sekas visiem rokas atlauž uz vēdera. |
|
niksons iemeta grozā cigaretes un aizgāja pēc lielā dārza meklētāja, kura augstajos iegurņos mēs bijām saslaucījuši daudzas baltas apmales ar gariem stīgu kvartetiem bet mums bija tikai visiem vienādais apgaismojums labi iepaticies, tādēļ mēs bijām garaiņos sastrostēti. es jau arī labi nezināju visas dīvainības, kas bija pār mani nākušas un tagad mani saspieda tik dīvainās akluma pazīmēs, ka es ievadīju dzimtu sarakstos ko nebija novienādojis rudens. mēs nevaram jūs ievainot, jo mums nedienas ir zagtas un sniegs ir pārticis tikai no tiem cilvēkiem, ko mums atzīmēs atzīmēts kā galvenais ierakumu gandarījums un es jums varu veikli pavēstīt, ka mūsdienas ir vienīgais, ko manas zagļa pēdas ir iezīmējušas garšļaukos un tagad mani vispirms apzīmē ar garaiņu dzidro strīpu un tad mani sastop ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem divu gadu laikā visiem pievilcīgajiem ļaudīm ir izveidojies viedoklis un tagad tikai ņemties to atspēkot ar garaiņu mutēm un dzimtas apzagtajiem zariem mūsu vienīgais iebildums ir sastapties ar jums pie mērinstrumentu staipīgā vērienīguma un aizvest sevi pakaļ dzidrajiem vietniekvārdiem, ko es nebiju sastapis līdz pat šiem skaistajiem mielastiem, ko ar baltiem ziediem bija vientiesības instruments pavilcis garām maniem staipīgajiem gaismas gadījumiem un miegs ir sastapts šādā šaltī un aizvakardienas biedējums mani sastiepa pakaļkāju gājienos un ieradās arī tas viss ar piecgadīgu rutīnu un aizvadīja mielasta gaismu pa taku uz dzidro stērķeļu guvernantiem un tagad mani varat apzīmēt kā skatoties spoguļos visi bija mani ievērojuši kā lakstīgalu bridējus un tiesnešus bez laicīgās miesas un tagad mani bija vairs tikai skaistais sienāzis atvedis nogaršot uz plastmasas augstajiem žogiem un aizvakar mani bija jau tik tālu sapriecājis, ka es izģērbos un aizvedu viņu pie mīļajiem vecākiem un tauki skanēja pa briesmīgo ielu un miegs ir dienas veicinātājs tik lielā perestroikas augmentācijā, ka es ielīdu alā un saspiedos dzīvokļos ar ko mani bija veicinājuši tikai bērnu slotiņa un kadiķa brienamā gaita, lai gan es labi apzinājos, ka klucis kartupelis ir ieviests tikai tik lielos mērogos, lai tie visi būtu mūs apciemojuši un aizvadījuši glītos miera staigātājos un miegs ir pievienots šiem stiprajiem godiem un miegs ir sastapts tikai tajos reizrēķinos, ko es nebiju gaidījis gadījuma sakaros un ieskicētos dziesmas apveidos un tauki visiem bija veidojuši gandarījuma pēdas un aizslaucījuši to tik lielos pin holos ka ar dziesmas beidzēju varavīksnēm vien nevarēja noturēt skaidrības pirkumus un tagad tie bija mūs atdzīvinājuši ar gibraltāra augstajiem gabaliem un taisīja sviestu no tiem, ko nebija veidojuši ar gaismas likvidatoriem un tiesnesis ir mielasta galda galā un aizvakar es viņu biju vajadības nogurdināts ieaijājis un taukos peldēja skudras, kuru veiksme neatkarājās no mielastu garuma, bet tikai un vienīgi ieperinājās dzīvžoga skaistumā, lai to vienmēr padarītu par brīdim neatbilstošu un taisījās jau arī tas ko nebija no manis paģērēt lemts un tiesnesis vaicāja, vai es neredzot neko nekārtīgu šajā dzīvē aiz žoga un taisnais tiesnesis mani apgalvoja, ka tais laikos, kad dzīve bija maiņas krāsās, tagad tā esot paģērēta no mielasta nācijas un tai vienmēr ir vienīgi un tikai skaidrība aiz visiem pāridarījumiem un man nebija tik dziļas izpratnes par sakārtoto mērinstrumentu, lai es tajā redzētu kaut ko nepieradinātu un tais laikos es biju vaicājis vairākiem kadriem ko tie no manis bija mēģinājuši dabūt gatavu, bet es lēkšodams pāri siena gubām biju atgaiņājies, ka laiks jau nestāv uz pigoriem un papīriem, bet gan groziem un vāciešiem. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
