Viena lapa -

About  

Previous Entry Sep. 26th, 2012 @ 06:33 am Next Entry
salīmēti aprites materiāli apziņas parazīti staigā pa paklāju skaita rutku mātes rutku tēvus un rutku bērnus ar māti un tēvu pie galda vēl sēž trīs bērni un skaļi bļaun ka nav jo labi sagatavots pelmenis bet dievbijīgajiem ļaudīm uz paklāja ir sakrauts tērauda arods un nozīmēts prom no partitūru lietus un atkal gaida sīvais dīvāns mēģinot ieciklēties saprastajā sienas gumijā un es jums iegalvot iegalvoju, ka nekas no pāridarītā nepiestāv gaspažai ar untumiem un manekena pirkstiem, jo tikai ar gaismas bīdīšanu mēs varam viņiem iesist pa seju un sejas gumijās var izgaismot diendusu un atgaiņāt klaigas no pagasta mājas un pagasta kūts atejas pagasta stalaktītu prieki un sniegs ir pārvērties par marioneti un laiž no sevis ārā starus kura patmīla nevienam nav radījusi aizdomas par mierīgo iedzīvotāju sēņu lietu un sniegs ir pārtapis par akvareli un diedz pēc biksēm atstāto pludmali mierīgos apstākļos laižas no zaķiem un sasniedz tikai to vietu, ko nebija vēl ievērojis no vietējā sasaistes punkta, kuru ar briesmīgo aurēliju bija apkāvis mierīgais iedzīvotājs, kura dāsnie māņi laikus ieskrēja sinopsēs un aizliedza mums daļu sava kauna par kura neesamību mēs bijām viņiem visiem parādā rudenīgo augšāmcelšanos, lai gan tik draiskas atomijas nebija mūsu gumijas zābakos ieraktas un sasniedza tikai to pelvietu kulbu, kuru es biju uz jums raidījis kopš iezemieši atvēra raķešu novietni un skaidri pateicās kliedziena majestātiskumam, kuru ar briesmīgu askēzes zeltu bija un pāri darījuma viļņiem sakrautajā skaidu plēksnē vienviet uz pazemes romiešiem un gaismas diegiem mēs bijām viņiem ievīstījuši kailas gumijas un ienesuši skaudros tārpu puzuros un pazemes romieši un pazemes grieķi griež zemi no iekšpuses dīvainas kalvadosas un marionešu pīnes un es jums ievīstīšu jumtiņu kailiem gliemežiem un aizvainotiem piena puzuriem un maigiem dziesmu evaņģēlijiem un migalkām uz patosa pusi, kur neviens vēl nav gaismu redzējis ar plūmēm un prīmusu un tiesneši guļ uz cīkstoņiem bet cīkstoņiem desiņas gar kājām rāpo mierīgos apstākļos pat ieminas par marinādes pulsējošo augmentāciju un es jum iesbrienu pienenēs un aizspiežu pulksteni ciet ar majestātisko prieka ruporu un iesildu grupu ar prāta vētras vārdiem miegainos atribūtikas saiņos un atkal man ir tāds neliels skaudības iemiesojums, ka ar prieka vēsti vēl nekad nav bijis tik lielu darīšanu ar klitoriņu un miegs ir pārvērties skaidros sapņos un man bija vienisprātis izsisti zobi un logi ar daiļavu athodiem miegaini verās uz mierīgo iedzīvotāju blāķiem kuru piederības izgaismojums nebija manas pravieša pēdas izstīdzējis pietiekami tālu ip adresē un miegs ir divu galu laiva ar lauvas astēm un galvu pekas un pūderis miegains skats uz pasauli un taisās mazais klitoriņš apvaicāties vai nevēlaties iegurņus ar priežu smaržu un sniegpulkstenīšus ar tikšķošu dinamīta sveci pie sāniem kā saglabāti labi saglabāti atomkara garaiņi bulciņā virs klitoriņa paceļas miegainas gaidas, kuru prieki un bēdas smaržo pēc āras un niekalbis iekāpis pūstošā laivā sasveicinās ar saviem draugiem pazemes romiešiem un pazemes grieķiem iespiež tiem saujā ekvivalentu majestātiskai grābstīšanai pret visiem iesaistītajiem gulivera sapņiem un man prieks ka jūsu priekšauts ir izžauts pret sauli kā aklo gumijas tērgātāji mēģina ievīstit skaidrību tikai tajos lineāla garumos, ko man nepietiek skaidrības ievērot no visiem skatupunktiem un miegains ir tas ājurvēdas dimants ko par daimu desmit mililitru piena pulvera ar miltu augšējiem aproču pogu klausītājiem mēs pa klausuli pavēstām recepti, kuras garaiņu sekas visiem rokas atlauž uz vēdera.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba