| |
 | Sep. 26th, 2012 @ 03:45 pm  |
|---|
|
niksons iemeta grozā cigaretes un aizgāja pēc lielā dārza meklētāja, kura augstajos iegurņos mēs bijām saslaucījuši daudzas baltas apmales ar gariem stīgu kvartetiem bet mums bija tikai visiem vienādais apgaismojums labi iepaticies, tādēļ mēs bijām garaiņos sastrostēti. es jau arī labi nezināju visas dīvainības, kas bija pār mani nākušas un tagad mani saspieda tik dīvainās akluma pazīmēs, ka es ievadīju dzimtu sarakstos ko nebija novienādojis rudens. mēs nevaram jūs ievainot, jo mums nedienas ir zagtas un sniegs ir pārticis tikai no tiem cilvēkiem, ko mums atzīmēs atzīmēts kā galvenais ierakumu gandarījums un es jums varu veikli pavēstīt, ka mūsdienas ir vienīgais, ko manas zagļa pēdas ir iezīmējušas garšļaukos un tagad mani vispirms apzīmē ar garaiņu dzidro strīpu un tad mani sastop ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem divu gadu laikā visiem pievilcīgajiem ļaudīm ir izveidojies viedoklis un tagad tikai ņemties to atspēkot ar garaiņu mutēm un dzimtas apzagtajiem zariem mūsu vienīgais iebildums ir sastapties ar jums pie mērinstrumentu staipīgā vērienīguma un aizvest sevi pakaļ dzidrajiem vietniekvārdiem, ko es nebiju sastapis līdz pat šiem skaistajiem mielastiem, ko ar baltiem ziediem bija vientiesības instruments pavilcis garām maniem staipīgajiem gaismas gadījumiem un miegs ir sastapts šādā šaltī un aizvakardienas biedējums mani sastiepa pakaļkāju gājienos un ieradās arī tas viss ar piecgadīgu rutīnu un aizvadīja mielasta gaismu pa taku uz dzidro stērķeļu guvernantiem un tagad mani varat apzīmēt kā skatoties spoguļos visi bija mani ievērojuši kā lakstīgalu bridējus un tiesnešus bez laicīgās miesas un tagad mani bija vairs tikai skaistais sienāzis atvedis nogaršot uz plastmasas augstajiem žogiem un aizvakar mani bija jau tik tālu sapriecājis, ka es izģērbos un aizvedu viņu pie mīļajiem vecākiem un tauki skanēja pa briesmīgo ielu un miegs ir dienas veicinātājs tik lielā perestroikas augmentācijā, ka es ielīdu alā un saspiedos dzīvokļos ar ko mani bija veicinājuši tikai bērnu slotiņa un kadiķa brienamā gaita, lai gan es labi apzinājos, ka klucis kartupelis ir ieviests tikai tik lielos mērogos, lai tie visi būtu mūs apciemojuši un aizvadījuši glītos miera staigātājos un miegs ir pievienots šiem stiprajiem godiem un miegs ir sastapts tikai tajos reizrēķinos, ko es nebiju gaidījis gadījuma sakaros un ieskicētos dziesmas apveidos un tauki visiem bija veidojuši gandarījuma pēdas un aizslaucījuši to tik lielos pin holos ka ar dziesmas beidzēju varavīksnēm vien nevarēja noturēt skaidrības pirkumus un tagad tie bija mūs atdzīvinājuši ar gibraltāra augstajiem gabaliem un taisīja sviestu no tiem, ko nebija veidojuši ar gaismas likvidatoriem un tiesnesis ir mielasta galda galā un aizvakar es viņu biju vajadības nogurdināts ieaijājis un taukos peldēja skudras, kuru veiksme neatkarājās no mielastu garuma, bet tikai un vienīgi ieperinājās dzīvžoga skaistumā, lai to vienmēr padarītu par brīdim neatbilstošu un taisījās jau arī tas ko nebija no manis paģērēt lemts un tiesnesis vaicāja, vai es neredzot neko nekārtīgu šajā dzīvē aiz žoga un taisnais tiesnesis mani apgalvoja, ka tais laikos, kad dzīve bija maiņas krāsās, tagad tā esot paģērēta no mielasta nācijas un tai vienmēr ir vienīgi un tikai skaidrība aiz visiem pāridarījumiem un man nebija tik dziļas izpratnes par sakārtoto mērinstrumentu, lai es tajā redzētu kaut ko nepieradinātu un tais laikos es biju vaicājis vairākiem kadriem ko tie no manis bija mēģinājuši dabūt gatavu, bet es lēkšodams pāri siena gubām biju atgaiņājies, ka laiks jau nestāv uz pigoriem un papīriem, bet gan groziem un vāciešiem. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}