| May 21st, 2012 |
|
izliektais garainis saziepēts mazliet. kad es atskatos uz ačgārno gadu, kad man priekšā auti šauti. es vēl tik dimantus neesmu smēlis kraujas gadi smaili vadi, es neredzēju čigānu, raud aiz aukām sliedes manekens un atlabis ir dienas skaidrais birums, man saziepēts skaidrs ir tukšums volānu dimbā dilemma ilze dambe ilze delle olāva skuvele ok par brīvu. deviņas decimāldaļas ar skaidru surogātu un piekūna piečuku. es aizliedzu saskaņot runas un omes un skrienot pret vistu sasitu potīti izskatījās, ka manas beidzamās skandāla pēdas labi izdaiļo atmugurisko tvērienu. bijāt jau redzēti šai daiļamatniecībā dārzniecībā klūgu pīšanā skrienot ar dēli roku dīgšanā man piemēram skaidrs ir tesmenis neviļus izliektais. |
|
skrienot ar botulīna šprici skrienot ar gaismas zibsni tikai vēnas bija vainīgas pie manas skatienu vienvietības ar gaismas pomidori un taisnais veidotājs ar maisu sasita pirkstu un taisījās ar visiem vienīgajiem man bija vairs tikai skats uz atlūzni un beidzot laidās migā vienīgais, ko es nebiju sazinājies priedes skatienā man bija priedes skatiens vai bija dienas ir zagtas es klejoju, neklejoju, skatos ar papīru, man ir runa un rums un smaka un smogs. |
|
austersēne piecos aktos pieņem, ka cilvēki nav pilnīgi stulbi un gulda sev blakus orangutāna mazuli lieciet aiz auss, tas mans krepapīra jurītis. es liecu sev prātu ar gaismas ātrumu, liecos tam līdzi, līdz slīpi augums skaitās, ka izbiris daiktu rugājos, bet vai tiešām esmu skladne bez numura? |
|
pireneju pussalu visvairāk atpazīst tie, kuru beidzamā kaite ir noniecinājusi visu dzīvelīgo kā pātagas pagarinājumu. ir izlekts devītais izpletnis, mūmijas un skalas pa vietējo rubriku labi ja sadzirdamas dālderu šķindoņā un klaipēda tāda kā izplūkāta dūmi kūp no tāda kā tāda kā. ir izbeidzies mans runas kerasīns un šausta muguru ar pīpi un tiekamies pie apvāršņa, kad rietot saulei sasitas plaukstas un mans manekens ir tukls pret sauli, man pat gribas ar viņu mazliet pakost. gudrība arī nav vaļēja, jo tās pirmatnējais drēgnums lietisko pieres rādītāju seksā ir visvarenākais, ko es varu savā gurķu/diļļu saimniecībā leksikonēt par labi britānijas un letonijas skumjajam karam zaros starp mājām un baseinu gaidījām karu, bet atnāca simtprocentīgs amonija duļķis, lai liktu mums rītos un vakaros spieķos un kapučos lakstīgalu logus un drupaču pogas skalotu zelta lietū pret radikulītu labi palīdzot. |
|
zarnu piemineklis šeit apsēdieties šeit paņemiet šo drošo. oktāva skats bija vecs no savas iesnu. mēs bijām tirgīza brūtes. es esi esesi. sesesi se sesi. simts gadi gadu simtais gadu sitamais. es nelikvidēju. beidzamais stagnāts, man olas nositušas asinis pie sienām, man ods ir kreatīna dūmaka pie osta. es klejoju pa pavāru ar galda virsmu ovālu tualetes maišeli pie rokas stipri sit pēc kreatīva. drūma tāda pasaulīte, viss ekvivalents muldoņai, kaut kāds pasīvs svaru tornis, kaut kāds entropijas trubu koris. |
|
nesliktos spīdumos atnesa gurķi atnesa garo iezeiešu gurķi ar stādiem kedām man pietika ar taisnu ikdienu ik vienu ik to apstāsto domas esi krizantēmu gurķis esi sviests un duraks daunis pat ar kalpaka bulvāri varbūt es neredzu sauju baltu lindraku dikti daudzi di es biju atzīmēts staipīgos iekšējos daudz ārējo aplauzti spārni klausos kedas uz savas asfaltas. klaidonis riepu zaglis luncinās i don't care |
|
kāds vispār taisās iet? domāju paņemt apģērbu, es nevaru sasiet sienu. ziemas visu izdīga visu sasildīja ziemas pelēkais apvalks ir saspiests uz jums skatās avots pulkstenis ielais begemots zibenis mani vēro sulas raženas un liekas, kas dīgst klepus lēkme palaista sprungulī kaitina zemi un lapas ir lemtas bogēmas apēšanai, lai arī man nav daikta, es tā trūkumu izjūtu ar pacilātību un rieksti mainās krāsām. esiet brezenta cilvēki ar starppogām mēs jums ievainosim zemapziņu kaitināsim kliegsim ausī vandālisms ir recept pret karaklausību vai arī jums bija begemot ar apstrīdamu leņķi un lingvistiku kā papīra kurvi ar dienvidus lauzku ak tu velna kaprāli sataisījies uzvesties un sataisījies kreņķi velt uz atvadas beidzamā klauna ir zemene un man ir puns. |
|
dārts veiders kolosāli iesauļots skeptiski atmaskots varbūt divtik siltumnīcēts mīcīts micēliju kaismīgais radiators ar diviem vienādiem kolosāliem rešņukiem mani nomoka diendusa atlabt ar kreiso anekdotismu un kraujas gados man pat piedāvāja likvidēt sauju špeļu ar daudziem daudziem gadiem, bet man izdevās tarelkina kungu ieziepēt tikai tajā visur pietuvotajā, ko man nedeva konglomerējošais caurums mūsu praviešiem jau tas nebija aktuāli, bet lieliskums ne vienmēr var pievilt uz kapļa jau stāv rakstīts kopš rīta, ka lielākais diendusas aktuārs iesūdzējis tiesā miervaldi poli par sausā atlikuma šmangāšanu un tagad tik liek visiem izrevidētajiem taisīt kulminācijas dīkdieņus. |
|
svēto dienu kleksis stieg ikdiena masina mishima sienas dzied ar klauvējienu pie sienas es atdziestu. seppuku kliedz vajadzīgs diegs. atkal jau saule un sinepes snieg uz jums iedarbojas aklā zarna svešā pariktē un sildās aumaļām vien jau ne vien dien kaut kur pa visu kailo gliemezi un trauku lūpas skraida brien pa briksni siekalas ar sienām nekonkrētība aklā svinamā kaitniecība uzaust mieram. |
|
ko es varu pateikt par tuberkulozi. es varu noiet gar pieliekamo un sasiet gultu kopā ar briksni. es varu iznest atkritumus un paspiest roku selektoram, jo tas viņam nav iemanījies saspiest roku kolektoram beidzu runu. ir dzīvas adīkļa pēdas, kuru nevienādības ir aizglabātas ar staipīgiem esiet uzmanīgi, kad nāk vilnis tas seju padara par vilnu un diegi saspiesti starp pirkstiem laižas augšā prieka vēsti runas mielasts sasiets kreisais krustiņš izrauts burts no vielas sasniegušajā aizmāršībā esiet jau visiem iedunkājuši un tagad lauziet rokas pretim saulei, lai tai vienmēr būtu pietiekami cēls iemiesojums es jums pat varu iebilst par sejas maskēšanu uz līduma grīdas un taisīt siluetus par prasmes gradāciju, tomēr saule nespodri runā uz ielikņiem un miegs ir taisns tikai pēc dienvidiem un nevar ar trako surogātu iemontēt seksā, ja tam nav grope uz rokoko. |
|
stobri dziest un stobri ārdās tikai āda kustas klusu blusai gar kreiso pusi pa ātro joslu aizsvilies no laimes krepapīra svainis laikam mazliet atpaliek no procesijas laikam dikti sadzēries uz atvadām no spalvu kāta un tais reizēs kad ar šoseju tas apsmej savu balto brāli rokdarbu kārli skalbi putuplasta vāli raudāt gribas tikai tā iedarbinās biennāli un skati lucavsalas KIA kuratoriem savu birsti kuklām savu tulznu pirksti plāksteri un mākleri alibi malibu dundega rasē ar krasi nenozīmīgu riecienu sāls iznests uz priekšnama sienām bāls rasējums tur sev klēpī koraļļu vadus un stipru saldo heksomorfīnu laikam. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |