austersēne piecos aktos pieņem, ka cilvēki nav pilnīgi stulbi un gulda sev blakus orangutāna mazuli lieciet aiz auss, tas mans krepapīra jurītis. es liecu sev prātu ar gaismas ātrumu, liecos tam līdzi, līdz slīpi augums skaitās, ka izbiris daiktu rugājos, bet vai tiešām esmu skladne bez numura? |