Viena lapa - Post a comment

pireneju pussalu visvairāk atpazīst tie, kuru beidzamā kaite ir noniecinājusi visu dzīvelīgo kā pātagas pagarinājumu. ir izlekts devītais izpletnis, mūmijas un skalas pa vietējo rubriku labi ja sadzirdamas dālderu šķindoņā un klaipēda tāda kā izplūkāta dūmi kūp no tāda kā tāda kā. ir izbeidzies mans runas kerasīns un šausta muguru ar pīpi un tiekamies pie apvāršņa, kad rietot saulei sasitas plaukstas un mans manekens ir tukls pret sauli, man pat gribas ar viņu mazliet pakost. gudrība arī nav vaļēja, jo tās pirmatnējais drēgnums lietisko pieres rādītāju seksā ir visvarenākais, ko es varu savā gurķu/diļļu saimniecībā leksikonēt par labi britānijas un letonijas skumjajam karam zaros starp mājām un baseinu gaidījām karu, bet atnāca simtprocentīgs amonija duļķis, lai liktu mums rītos un vakaros spieķos un kapučos lakstīgalu logus un drupaču pogas skalotu zelta lietū pret radikulītu labi palīdzot.