|
memem atkolāsijs beiruts kontenberijs atkalu sušķis ar baltu malu dzeja ienīstā dzeja pedagoģiskais liekums es nevedu tevi uz seju uz dzeju šo klaustrofobiju kaku dunkans liek rokas sāniem piekāst to diriģentu, kas ar gaismu leknajā zālē diedelē brežņevs šis neko nenozīmējošais monstrs monstrums klaustrums sik sik beibe dienvidus līkne ar beigtu rugāju pagarinājumu un tinktūru pie krūtīm es neredzu dienas atlikušo daļu es garšļaukus pļavā, kas zīmē ābolus man uz krūtīm man pelē zobi es spēlē fūzi fūgu rojāli pianino gūtenbergas ansamblis simfoniskais bedres kliedziens sintakse pa kaķa aste lien pie savas masta kājas nedzīvie kurtizāni sniega pievarētie kustību traucējumi pīrsings sniega līme laudanums ar klinti pierē un siena sienā ieiet iekšā ārā iekšā siena sienā sniega kārta pārklāj mājas esi izcepies uz plāna ledus visus mūs notur kurkuļu burvis ar laisku rokas skatienu pār āriju man pretinieks ir pretīgums ar pāris čību mājām ar galvas kratīšanu ritmā izgulēties nevarības spicē. |
|
zem svītras sakaltis citrons skatās acīs met pār lūpu lūk ko - sasieniet mani, saldie kašķi, guldiet uz trubām un rauniet gabalos rudajos kankaros stulbi ir gulēt tajā ir visiem piesvīdis gaiss un taurenis trubas dālderis mieg ciet ar labi ar kaķi sagulēja divas daivas es redzu jūsu pēdējo karikatūru raudzi redzat draudze gaida sila gubas un to vietā ir kaismīgs sti ko būtu domājis, ka dienas sazogas ar trapeces aukstumu un taisās ka tik tik tā jau noiet gaismas parāde no svina sienām ar kaprīzu guldīšanas manierismu un tvaiks iziet svildams un dūmi skraida, bet es tos negaidu, man darbiņš darāms skaldnes vainago tik vien cik tas pelēkais veicējs jau iemetis piesi krūmāja gruži arī gaida, kad man ietrieksies piens rīklē ar kāpostu stilpumu es nekad english nerunāju ar gaismas paviljonu mani nevar ieziepēt tā pat kā es nevaru ieziepēt mazas meitenes krūtis ar bambusa daivām nespēlējas, bet rīkle ir kaismīgs orgāns uz trotuāra un gribētos ieminēties, lai tas izstīdzē kā pārticis nu štrunts ka tik gumijas ir visiem vienviet un tautiskais ornamentālikas gvelziens ir mierīgs pret rītu, kad manas buša taisnes ir nestas uz gaismas ko tur bija viens rezgalis reizumis staigājis taisījis stipras zāles no medus un cigaretēm un taisījis tik dikti, ka aizgājis uz pīpētavu un aizrijies ar tramaldīnu un gulta viņam piečurāta. es patstādas trases nevaru iedomāties, bet ja jūs mani pabrīdināsiet, iesiešu gubā mierīgos iedzīvotājus un aizlaidīšu uz virtuvi paņemt piķi zeķēm un cigāru stulmeņiem lai grib ko grib lai kratās un ratā ārdās pātagu galus smēķē karpām vienvietīgs tāds dīvāniņš piedāvājumā es pat nevaru iebilst ja tikai mani vienīgo sažmiedz uz ceriņa un aizņem laiku kura prātā krupītis kurpi mēra ar kabatslakatu slauka sodrēju no rūsainā ko tur velk uz skapi es ar savu pamuti nevaru bebru dziedēt kā tad protams ka grams kokaīna ir gaismas zibsnis prātvēderam dzērumā, bet es lukrēcija skolas audzēknim aci izdūru tagad sūkstos un skatos sienā. |
|
labi būtu nodzerties, prātu izkūkot un čukstot teikt, eu draugi, daudzi jūsu pakaļdarinājumi sapnī rāda pliku plesi un ar paštaisītu ierīci brauc dārzā pārdot preci pret rietumiem ar austrumiem saziepētas sveces un es tev čukstu draudziņ redzi taisne neiet līkumā. nu labi, kalngals sasniegts, trose tīta skūpstu brālīt ramtairīdi. ok gvelziens sasniegts taisās tīt skuju dupsi akvareļa pasi varbūt kurtuvīti uz durvīm vai fetišu vannā? es jau iekalpotos gan tais varavīksnes krāsās, ko ar polittehnikuma sienām izrotā, izrotā. gāju jau arī uz to tiltu ar pudeli vīna izlija sūds uz kāpnēm pārkāpu pāri iedevu fāteram vannu un devos gulbenes virzienā skatīties, kā rotājas guberņa kaut kāda vai tur buldozers jau piestājis vai es tāds tīrs un rubls, es jau arī skapī ieskatos un taustos pēc vārdiem, bet gaisma jau visiem liekvārdību nav svētījusi, klupdami krisdami tādi eimuro pa piemaukto mūli un droši ticams, ka ar taustes halucināciju bija viens iestidzis stenderes sienā pie brikšņiem viņam bija rakstīts - rādīt piemēru. |
|
saslaucīts toksīns ieminas, ka tam toksīns ieminas iepīkstas tas skatās akreditācijas vēstuli raugās vaimanā arī kā acis tam saka, ka tauki ir taisni, bet ikdiena ar saviem dīkdieņiem iekapsulēta kapitulēta varbūt pat vagīnā vaina skaitās, ka sisties pret sienām ar skalbi un taustīties pēc kā taustīties ar skapi sienā vienīgā redze saskatās ar kapu skatās kapa malas gvelž niekus lielisks taukains skumdinātājs apvaino svinības tieši uz jūsu verandas sienas un tusnī augšā pietiekami tālu mīlestības vārdā vienīgais taisnais ceļš kāpās ar augšup tusnī pavērš apvērš ko tu lieki runā vienīgs taisnais turkmēnis un taškents varbūt iekapsulē vienību ar taku nu tas takai iemainīts. prieks ir tukls, esmu taisns, tiesnesis ir tīksme. ē, valoda kurpe skatās skaistas tādas attiecības, esi varens tu esi stikls. labi, redzi, es redzu taukainas skābes es redzu tu skaties uz mūsu apdari, ir ienācis prātā trauksmains stiegrums es redzu verandas sienas ar to, ko manās plastmasās neredz manas iekšas varbūt ar to bija veicināts stiprums, es ganības vedu, strutas ir pliekanas, esi uz redzes atstājis priekus. klausies, taukainais, dienas ir zagtas, taisies ka tiec no mājas ved pavediens, skropstas ir tuša un trauksme ir akla, kur tu gribi, tas tevi apzog, turies ar tauri pie piedurknes leknas sniega karavīru ragavas ar taukainu adīkli es redzu tevi sapīki skurstenis zog dūmus, mēģina rēķināt skūpsta amplitūdu. raugi, redze ir veranda, kurai nav smaida, tuklais pret baranku rieksti kož dūmu. labi, skaitās, ka taukiem nav vagu, bet vai piedurkne ir viens no mūsu sēžamajiem? es jau redzu, ka trubas ir tūtas. kupris, es iedzenu sveci sev pie krūtīm, mīliet mai, es redzu jūtas. |
|
vai arī viens no priekiem un trauksmainas ielas iedodiet rokas pacelt pret tu redzi, ka skatiens, es redzu tu tu skaties es redzu daudz bija redzēts uz atmodas vada, glauns tāds piecēlies no rīta ar sakabi pie jūras iedzina sprunguli. nu redzi, redzi kas vadzī skaidrs. bija viens tāds glancēts, bija viens tāds traks uz tūtu, liesmas ir g
taka ved uz manu dzīvi, es izgāju cauri ielai un man iepūta dūmus, es saku, kur tu ņēmi mamutu? es redzu mamuts kaulus grauž, es redzu, ka stiprais stikla vitrīns ir iedzīts strupceļā, es redzu, ka viņš nav kauns, es redzu, dzirdu, pekli ostu, tu tu tu tu.
kur es nesu savu atradumu, atkritumu, rimbuli un spundi, sprunguli nesu ar taisnu muguru, ienesos pretimnākošā vilcienā apskatīt kajīti. es redzu, ka resnais dienvidnieks mani ir apkrāpis, kas es par preci, kas es par preci.
dodu roku, saņemiet, naudu izņemiet, paspiediet un tauki skaitās taisni sejā vaibsti gaida svelmi es redzu, ka tu skaties uz Turīnu, es redzu, ka nav vienīgs tanks, es redzu, ka ar taisnu muguru es ietriecos vitrīnā.
guli, velna rutku, kule, kaitinātājs vaid no vidus uz leju un skatās, kā es skapī virinu durvis, lai man miegs nāk iekšā manā vestibilā.
es redzēju sniegbaltu tusni, gaisa aprises tās pakulās metās tumšas ap acīm, es redzēju, ka viņai nav iekšu, ka visa sveces liesma ir vezuma pēdas, ka es nedzenu sevi pret pamali, ka tā, kas platmalei acis griež laukā, ir struta, tai vienīgais taisnais cēliens ir vēmeklis un to var paveikt ar vienu pavedienu, triecienu un skābi, elekrizētu mantkārību, grēksūdzi patiesībā tikai es jūtu. gribu vienviet ieviest sietu saklepoties lietu, gribi arī tu, būsi vietā svētītā un vēsmas liegi skatīsies uz tevi, lai tavs krūšu puduris ar leknu zāli zilā rasā izstiepts pretim vielmaiņai un stikla vatei sasveicinās - draugi vinnē |
|
dienas vidū padzēros klozetpoda svaini - tu mani laiko
esi redzēts divtik reižu, skaities visai super
kurpes kleksē ārā kreklu, krokodila dekrēts
veic ar mani vienu triku - rīklē iemet papīru un miku
mirstīgo atlieku papīra riku
skumjais tramvajs izspiež pīpi
gladiolas smird uz priedes
lec man pakaļ sātana alā
klausies, ko es tev rācijā saku -
rauj kankarus pār acīm
lec ledainā placī
ar pirkstu zīsts un taisīts tupaks
laika rīkles neadekvāts
plūst rīkle seklā atmosfērā
es redzu, ka tu klusē. |
|
visai dusmīgs neapgarots visai savāds stiprs
gaidu zvanu klausulē arvien
stikli taru dauza ārprāta kulakiem
un ietve acis mīda spaida
gaida ārpusē ar spaini
likopodijs plāksters jūsu pilsētā izlējis līmi
varēsiet dzert un priecāties
un varēsiet rēkt un dēkās plūkties
bet tikai viens jums vārdā stāvēs uzdurts -
kleptomāna iekšējais orgāns burkāns. |
|
|