 | May. 20th, 2012 @ 10:50 pm  |
|---|
vai arī viens no priekiem un trauksmainas ielas iedodiet rokas pacelt pret tu redzi, ka skatiens, es redzu tu tu skaties es redzu daudz bija redzēts uz atmodas vada, glauns tāds piecēlies no rīta ar sakabi pie jūras iedzina sprunguli. nu redzi, redzi kas vadzī skaidrs. bija viens tāds glancēts, bija viens tāds traks uz tūtu, liesmas ir g
taka ved uz manu dzīvi, es izgāju cauri ielai un man iepūta dūmus, es saku, kur tu ņēmi mamutu? es redzu mamuts kaulus grauž, es redzu, ka stiprais stikla vitrīns ir iedzīts strupceļā, es redzu, ka viņš nav kauns, es redzu, dzirdu, pekli ostu, tu tu tu tu.
kur es nesu savu atradumu, atkritumu, rimbuli un spundi, sprunguli nesu ar taisnu muguru, ienesos pretimnākošā vilcienā apskatīt kajīti. es redzu, ka resnais dienvidnieks mani ir apkrāpis, kas es par preci, kas es par preci.
dodu roku, saņemiet, naudu izņemiet, paspiediet un tauki skaitās taisni sejā vaibsti gaida svelmi es redzu, ka tu skaties uz Turīnu, es redzu, ka nav vienīgs tanks, es redzu, ka ar taisnu muguru es ietriecos vitrīnā.
guli, velna rutku, kule, kaitinātājs vaid no vidus uz leju un skatās, kā es skapī virinu durvis, lai man miegs nāk iekšā manā vestibilā.
es redzēju sniegbaltu tusni, gaisa aprises tās pakulās metās tumšas ap acīm, es redzēju, ka viņai nav iekšu, ka visa sveces liesma ir vezuma pēdas, ka es nedzenu sevi pret pamali, ka tā, kas platmalei acis griež laukā, ir struta, tai vienīgais taisnais cēliens ir vēmeklis un to var paveikt ar vienu pavedienu, triecienu un skābi, elekrizētu mantkārību, grēksūdzi patiesībā tikai es jūtu. gribu vienviet ieviest sietu saklepoties lietu, gribi arī tu, būsi vietā svētītā un vēsmas liegi skatīsies uz tevi, lai tavs krūšu puduris ar leknu zāli zilā rasā izstiepts pretim vielmaiņai un stikla vatei sasveicinās - draugi vinnē |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}