|
zem svītras sakaltis citrons skatās acīs met pār lūpu lūk ko - sasieniet mani, saldie kašķi, guldiet uz trubām un rauniet gabalos rudajos kankaros stulbi ir gulēt tajā ir visiem piesvīdis gaiss un taurenis trubas dālderis mieg ciet ar labi ar kaķi sagulēja divas daivas es redzu jūsu pēdējo karikatūru raudzi redzat draudze gaida sila gubas un to vietā ir kaismīgs sti ko būtu domājis, ka dienas sazogas ar trapeces aukstumu un taisās ka tik tik tā jau noiet gaismas parāde no svina sienām ar kaprīzu guldīšanas manierismu un tvaiks iziet svildams un dūmi skraida, bet es tos negaidu, man darbiņš darāms skaldnes vainago tik vien cik tas pelēkais veicējs jau iemetis piesi krūmāja gruži arī gaida, kad man ietrieksies piens rīklē ar kāpostu stilpumu es nekad english nerunāju ar gaismas paviljonu mani nevar ieziepēt tā pat kā es nevaru ieziepēt mazas meitenes krūtis ar bambusa daivām nespēlējas, bet rīkle ir kaismīgs orgāns uz trotuāra un gribētos ieminēties, lai tas izstīdzē kā pārticis nu štrunts ka tik gumijas ir visiem vienviet un tautiskais ornamentālikas gvelziens ir mierīgs pret rītu, kad manas buša taisnes ir nestas uz gaismas ko tur bija viens rezgalis reizumis staigājis taisījis stipras zāles no medus un cigaretēm un taisījis tik dikti, ka aizgājis uz pīpētavu un aizrijies ar tramaldīnu un gulta viņam piečurāta. es patstādas trases nevaru iedomāties, bet ja jūs mani pabrīdināsiet, iesiešu gubā mierīgos iedzīvotājus un aizlaidīšu uz virtuvi paņemt piķi zeķēm un cigāru stulmeņiem lai grib ko grib lai kratās un ratā ārdās pātagu galus smēķē karpām vienvietīgs tāds dīvāniņš piedāvājumā es pat nevaru iebilst ja tikai mani vienīgo sažmiedz uz ceriņa un aizņem laiku kura prātā krupītis kurpi mēra ar kabatslakatu slauka sodrēju no rūsainā ko tur velk uz skapi es ar savu pamuti nevaru bebru dziedēt kā tad protams ka grams kokaīna ir gaismas zibsnis prātvēderam dzērumā, bet es lukrēcija skolas audzēknim aci izdūru tagad sūkstos un skatos sienā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
