| February 11th, 2012 |
|
Dignitāte, tu rēji uz spaiņiem. Man sainī uz muguras bija sviests, kas kusa saulē un sniegs, kas kaisījās vējā saulei par brāli un šalli, un kad es savā tankā iebraucu ciemā, sakritušie āboli sāka griesties vērpetēs un memorabiliās ne nobijās ne kājas plecu platumā bet pret manu apmetni sitās sikspārņi, tie bija iana kurtisa kabatas blociņi, lai slidenos ceļos no ledus un šautriņām atmiņas kartes saskrienas ar kodolgalviņām. |
|
Es baidos ieiet pats savās mājās, jo bēniņi vēl trausli un pakšos dzīvnieku dvaša sasējusi no ekskrementiem pārakmeņojušās sienas, tur silītē jēzus bērniņš stiletes griež krišnas armijai pa kluso, kaskas un bruņas pēc piegrieztnes un man zelta zobu ar trombu kanāliem, pa kuriem kontrabandas dimanti rumā raudzēti dzen asnu uz tiešo prāta projekciju, tiecas uz apziņas sauli b-karbonīdu dzīti viņi svecē skatās un kristāliskā acu mirdzumā bruņurupuču transportieri sapieru slieces salocījuši kabatās kutinās un spirinās pa smilšaino zem-acu radaru joslu, lai liktu mums paklausīgiem mums mūžseniem tabakas rūpniekiem ieziesties pelnos, ko pār debesīm izkaisa matu stilisti, hennās un hiēnās, dziedzeru un orgānu stacijās un gala pieturās es stopēju dzērves dialektiku un margarīnu padusēs iesmērējis padodos, es padodos es pacēlis rokas lieciet mani vēstures grāmatās, attēlojiet - drosmīgs soldieris, kabatas prusaku reketieris, redeļu juvelieris, ribu rakstzinis, grāmatas vedis un diedelnieku tintnīcas starta pelis push button push it away from my face its ayrveda coming to get you to tigh your arms behind your back and shoot you in the head with a vessel full of leg dragging pistolettos. |
|
Saki nē skumjām, depresuhai un garlaicībai. |
|
Saki jā prieciņam diedziņam mutes higiēnas spiedziņam. |
|
Reti kuram pimpim nervi iztur. |
|
Man liekas, man ir kaut kāds kaulu tārps iemeties asfinksis dukalis. |
|
- are you serious?
- amdēmēm. |
|
Sensenos laikos, kad vēl varde nebija noziesta ar smiņķi, dzīvoja kāds valdnieks. Viņam bija savas bruņas un savi noslēpumi par tām. Kādu dienu pie valdnieka ieradās meistarstiķis un lika valdniekam visādi iztaisīties, skatījās uz valdnieku, dzēra viņa vīnu, ēda viņa ēdienu un smējās par valdnieku. Valdnieks to neizturēja un vairs nespēja izpaust, ka saprot, ko meistarstiķis patiesībā dara. Lai ko viņš darītu, es zinu, ko viņš dara - tā valdnieks sevi mierināja, bet meistarstiķis bija ieriti ājies valdniekam klēpī un izlikās par kaķi. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
