Viena lapa - Post a comment

Es baidos ieiet pats savās mājās, jo bēniņi vēl trausli un pakšos dzīvnieku dvaša sasējusi no ekskrementiem pārakmeņojušās sienas, tur silītē jēzus bērniņš stiletes griež krišnas armijai pa kluso, kaskas un bruņas pēc piegrieztnes un man zelta zobu ar trombu kanāliem, pa kuriem kontrabandas dimanti rumā raudzēti dzen asnu uz tiešo prāta projekciju, tiecas uz apziņas sauli b-karbonīdu dzīti viņi svecē skatās un kristāliskā acu mirdzumā bruņurupuču transportieri sapieru slieces salocījuši kabatās kutinās un spirinās pa smilšaino zem-acu radaru joslu, lai liktu mums paklausīgiem mums mūžseniem tabakas rūpniekiem ieziesties pelnos, ko pār debesīm izkaisa matu stilisti, hennās un hiēnās, dziedzeru un orgānu stacijās un gala pieturās es stopēju dzērves dialektiku un margarīnu padusēs iesmērējis padodos, es padodos es pacēlis rokas lieciet mani vēstures grāmatās, attēlojiet - drosmīgs soldieris, kabatas prusaku reketieris, redeļu juvelieris, ribu rakstzinis, grāmatas vedis un diedelnieku tintnīcas starta pelis push button push it away from my face its ayrveda coming to get you to tigh your arms behind your back and shoot you in the head with a vessel full of leg dragging pistolettos.