| March 16th, 2010 |
|
apstādījumos iekūlās zivs. tai piekodināja, kāds no nemiņas zudušajiem. mūs jau ieaijāja, zudusī pusaudze nedaudz iedzērusi. mūs ar zivīm salika kopā treilerī, govis pakaļ noskatījās uz velna paraušanu bijām ieaijāti. bet tad pēkšņi kā likums no debesīm mūzas sniegā sapirka nedaudz garaiņus. mēs iečurājām mūzām sniegā mutes mēs bijām kā garaiņi, kas atnesti padzerties kalvadosu, bet tad es teicu, ka piekodināšu vēl kādreiz un tā notika patiesības pirmavotos. tas bija gredzens, kas mūs bija izlīkumojis trejdeviņos deviņniekos un devītā vakara sākumā mūris drebēt drebēja. sakārtojis dzīparus es nesu savu nesamo uz samosu un nedeva man par to biļeti nedeva pats arī neņēma un gadījās pat tā, ka iekāpis stacijas peļķē raudulīgi klukstēja pa pieliekamo. es biju vispār diezgan stiprs tāds no dabas, mūrnieks tēvs un gaismas vedekla no pirmavotiem piparkūkas dējēja neko tādu nebija sadzirdējis pakrita i applaudēja |
|
hei pepsīši, paņemiet rokā pimpi un izkausējiet saturna riņķus |
|
šļuz barankovij aļo navigacija padajet djelajet naļot nu i labi, ka starpposmā mēs bijām attālināti un gājām medaļas apkārt tik dikti mums bija vajadzīgs vajadzīgais ledus armanjaks, bet tomēr tajā starpbrīdī, kad man bija pieticis tikai degustēt atomu es un mana sēne kāju redzamā daļa mana māte pamāte apmāta redīsu graviere es saku, ka biju gatavs izvest sevi no pacietības, ja man būtu iemūžināts šis centrbēdzes trintrin tā nu mēs ieradāmies klausīties stieptās vāveres un man bija šādas tādas preces piedāvājamas, piemēram, es atnācu skaitīt lūgsnu tieši medīvl galvaspilsētā un man bija suntažu sieviņas piekarinātas snaiperenei un es saku, ka gribēju pa gripiņai iešaut nejaušam garāmgājējam, bet šis atmahājās un sniegā iegrūž mani līdz potei vēl divas nedēļas un es baiļojos par logopēda loginu un sajaucu paroli ar savas māsas nāsi, lai tas mūs kā degradniekus izsit no pastarās sliedes |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
