|
šļuz barankovij aļo navigacija padajet djelajet naļot nu i labi, ka starpposmā mēs bijām attālināti un gājām medaļas apkārt tik dikti mums bija vajadzīgs vajadzīgais ledus armanjaks, bet tomēr tajā starpbrīdī, kad man bija pieticis tikai degustēt atomu es un mana sēne kāju redzamā daļa mana māte pamāte apmāta redīsu graviere es saku, ka biju gatavs izvest sevi no pacietības, ja man būtu iemūžināts šis centrbēdzes trintrin tā nu mēs ieradāmies klausīties stieptās vāveres un man bija šādas tādas preces piedāvājamas, piemēram, es atnācu skaitīt lūgsnu tieši medīvl galvaspilsētā un man bija suntažu sieviņas piekarinātas snaiperenei un es saku, ka gribēju pa gripiņai iešaut nejaušam garāmgājējam, bet šis atmahājās un sniegā iegrūž mani līdz potei vēl divas nedēļas un es baiļojos par logopēda loginu un sajaucu paroli ar savas māsas nāsi, lai tas mūs kā degradniekus izsit no pastarās sliedes |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
