|
rio delgrande. iebraucām viņā ar savu saini. mums bija tādi kā kronīši tādi kā iedoti līdzi. nebijām vinnējuši, nē, drīzāk ģimene iedeva līdzi kā apsieties ar kaut ko, drošībai. neko pieminējām brīdi un savā ziņā jutāmies sasaistīti, nebrīvi, jo visu laiku bija jāstaigā ietītiem kronīšos, bet mēs to, protams, nedarījām, neesam neaptēsti, zinām, ka normas bieži var lauzt, ja to ievērošana ir pārāk kaitīga. protams, to bijām saklausījušies no tetovētiem narkomāniem, kas poligrafizēti žurnālos, kas spiež uz melnbalto foto un modi. paši sev šajā ziņā ne pārāk ticējām. galvenokārt bijām pilnīgā izmisumā, mūsu nostāju īsumā var raksturot tā - mēs neticam, ka ir iespējams kaut ko sasniegt, jo pēdējo dienu pieredze rāda, ka nekas nemainīsies, būs tikai savādāk, bet mainījies nekas nebūs. tas mūs savā ziņā apmierina, bet tikai tik daudz, cik tas sniedz baudu. |
|
es tūlīt redzēšu cauri modēm. tam, ka tajās izmanto bērnus, vēl nenobriedušus un, iespējams, nekad nenobriestošus jauniešus, kas brieduma imitāciju būs izspieduši no narkotikām un alkohola. bet par ko es runāju. ak jā, man nepatīk būt vienam pašam, būsim vairāki. novirzījos no temata, neko nozīmīgu neiebildu, bet tagad jāatgriežas. kaut kur. ticu ticu, zeltā kalts ugunskrusts dubultais zelta ķēdē. nu jā. vispār es neticu marmora apaviem un marmora ikriem. vienkārši negribu ticēt, šobrīd nē, tā man ir labāk, šobrīd. vispār es neko negribēju teikt, bet nevarēju nomierināties, jo šķiet, ka palaigu garām savu tramvaju. es diemžēl nespēšu neko pateikt vienkārši, jo man tas pārāk dergtos. nepiekrītu, ka tā liela prasme pateikt sarežģītas lietas vienkārši. pirmkārt, es neko sarežģīti negribu pateikt, otrkārt, lai ar vienkāršām lietām nodarbojas citi. |
|
esmu atskatījies augstākās modes, dizaineru reklāmas. tajās visās es neko priekš sevis nesaskatu. tukšs dendijisms, kā jau teicu, mazgadīgas meitenes sakrāso un palaiž, lai pēc tam nodzertos un nonarkotos. bet zēni vienkārši ir vai nu degradanti vai vienkārši gei sluts. totāli neinteresē. es arī neceru, ka viņi kādreiz apķersies un nāks pie mana grāmatu galda. tad man atliek, lai viņie iet pie knuta hamsuna un lūdz lai viņš tos piekaļ pie priedes kaut kur skandināvijas ziemā. totāli nav mana darīšana. jā, es tikai riju kroņus. totāla zelta apdare. nostāšos tā, lai žurnālu var aizvērt ar mani iekšā, lai lapas nesalokās. ziemā totāli vajag saģērbties atbilstoši temperatūrai |
|
lasu darbinieka rokasgrāmatu
A large number of VIPs choose to stay with a chain such as xxx. You are strictly
prohibited from soliciting autographs or any other requests from celebrity guests. Should a guest
offer his or her autograph, you may graciously accept it |
|
man tikko bija blonda kaka |
| kā ekonomiskās spuldzītes muka no koncentrācijas nometnes | 05:39 pm |
|---|
|
viņas izgāja lampu apspīdētā laukumā un pārģērbās. viņām bija izdalītas svītrainas drēbes, bet viņas samainījās viena ar otru, kamēr numuri bija saputroti. redz, uzraugs, uz to visu raugoties, netika gudrs, viņam strīpas gāja gara acīm, līdz viņš apžilba. viņš atsēja savus suņus un palaida tos virsū spuldzītēm. tās sarāpās stabā un sēdēja tur tādas, bailīgi uz leju lūkodamās. uzraugam sākās pārtraukums, un viņš, atslēgas žvadzinādams, kāpa lejā pa trepēm. atslēdza un aizslēdza žogotās durvis un aizgāja kut kur dibenplānā. suņi palika mierīgāki tādi kā no vaska. grozījās izkārtām mēlēm un bezmērķīgi skatījās kur nu kurais. spuldzītes izlaida zem sevis virves un laidās zemē. sabāza striķus apakaļ kurpēs un grasījās kaut ko darīt, sabāza vēl kreklus biksēs. suņi kļuva viņām uzticīgi. vēl tikai vajadzēja dabūt pušu žogu, lai tiktu ārā no teritorijas. bet to neviens negrasījās darīt, jo taipus žogam bija melni meži, bet spuldzītes neticēja, ka spīdēs arī tur, tādēļ turpat satupa zemē un dzindzināja kastroļiem, kaut kādu ēdmaņu rotēja. tā tas beidzās, visi bija apmierināti. sargs nekad neatgriezās, suņiem bija kompānija, bet spuldzītes izdzisa. |
|
|