Viena lapa - Post a comment

es tūlīt redzēšu cauri modēm. tam, ka tajās izmanto bērnus, vēl nenobriedušus un, iespējams, nekad nenobriestošus jauniešus, kas brieduma imitāciju būs izspieduši no narkotikām un alkohola. bet par ko es runāju. ak jā, man nepatīk būt vienam pašam, būsim vairāki. novirzījos no temata, neko nozīmīgu neiebildu, bet tagad jāatgriežas. kaut kur. ticu ticu, zeltā kalts ugunskrusts dubultais zelta ķēdē. nu jā. vispār es neticu marmora apaviem un marmora ikriem. vienkārši negribu ticēt, šobrīd nē, tā man ir labāk, šobrīd. vispār es neko negribēju teikt, bet nevarēju nomierināties, jo šķiet, ka palaigu garām savu tramvaju. es diemžēl nespēšu neko pateikt vienkārši, jo man tas pārāk dergtos. nepiekrītu, ka tā liela prasme pateikt sarežģītas lietas vienkārši. pirmkārt, es neko sarežģīti negribu pateikt, otrkārt, lai ar vienkāršām lietām nodarbojas citi.