| January 15th, 2010 |
|
šodien zvērāda uzkrauta uz galvas. nevar nopurināties, kaut kas saistīts ar pienenēm. drēbju gabali ar krādziņām. iešu kaut ko darīt. paņemšu ēkas uz pleca, pacilāšu. kur nometu, tur sāka stigt zemē un visu telpu velk līdzi kā galdautu. jālaižas lapās un jāatsperas pret pēdējo malu. šiten jaunais ledus dīvāns, balta āda. darīsim kaut ko ar zobeniem, skatīsimies no kolizeja tribīnes. i guess meitenes dzimst savādāk, nekā mēs iedomājamies. sakasīšu sava rakstāmgalda grebumus saujā, izbēršu mutē kā drupačas, sasitīšu plaukstas vienu pret otru, eh, laid vaļā.
pirmais akts. kačājam mājas sev virsū uz galvas kā cepures. jē, stiklotie logi iet prom pa pleciem, jē, elkoņu trajektorija airē, jē, visas debesis stikla sienās ar skatu uz pilsētas jumtiem. mhm, sasēdīsu uz ceļa ar rokām uz krūtīm, uzsitīšu ar plaukstām pa ceļiem. dīdos, nevaru nosēdēt, kafejnīca pilna ar krēsliem. no papīrgroza izvelku loku un atvelku bultu, apgriežos otrādi un iešauju sev starp acīm. |
|
ā, vakar uz līdztekām pārplēsu krūšturi |
|
pietiks ar pižiku. cimdiņi arī ar paceļamām durvīm kā lambordžini. tā, kā sokas, berzē plaukstas. krekšķina, pietupstas, lai izlocītu kaulus. tā, grozās, pleci akas grodi. paņems spaiņa automātu un bērs ābolus akā. zilumi uz matrača, sasprindzināta prese. jĀa, kreisajā vairogs, labajā zobens, cirpsim cāļus.
strīpainās banānenēs, piepūstiem vaigiem, gaisa balons, dirižablis. adatas dūrējs, vaigos vērējs. izsoles āmurītis trešo un pēdējo reizi. ūsas pušķīšos, ausis klapatas. sŪu, ēveļsols, sū, izelpa. jāš, stikla tara ierindā kārtojas aiz muguras kā vēl neizkūņojies tauriņš. nāk arkas par gredzeniem un kroņiem, būs silta vasariņa. |
|
zem melnās tējas ar citronu un pienu guļ valis un lēni gremo auzu putru ar klijām |
|
toilet paper is missing a beat |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |