|
nonākt paradīzē noteikti ir aviokompāniju lobijs kā klūnijs, kas nolidojis desmit miljonus jūdžu un izskatās bēdīgs sauss kā izžuvuša citrona āda uz sejas. tik tālu par ģeniālajām ikdienas atziņām individuālajām. tualetes papīru palika žēl. pa nakti atnākšu un satīšu ap delmu visu rulli iešu gulēt ar roku zem spilvena, kad nāks kāds modināt, kodīšu un pārmetīšu, ka nenolaiž ūdeni. pats arī nenolaižu, nolaižu. vispār tie papīri nav mana terminoloģija, es rakstu ar kalkulatoru. kaklarotas palikušas dārgākas, pamanījāt? vispār jau nevajadzētu satraukties, tikko uzleks saule, varēs redzēt apsnigumu, varēs ielīst starp divām segām un levitēt gāzēm, kas palaistas pēc pusnakts, un brokastu apsolījumu. kārtējo reizi jāatgādina sev, ka esmu atklājis jaunāko koperniku, bet tas kļūs vecs jau pavisam drīz, tad reanimācija, sistēma, trubas un caurules, šķidrā pārtika. bet es nesūdzos, mans kungs totāli nav saprotams, mēs jau par to vienojāmies |
|
piecos būt augšā nav nekas pārsteidzošs. sajuktu sajūsmā, ja kāds teiktu, lai netraucē gulēt, jo cik tad var gulēt, jau no vienpadsmitiem guļ un līdz vienpadsmitiem noguļ. nu nu here here, būs labi. |
|
parādiet preses, cik lieli attālumi starp drukātāja galvām un preses ciskām kā tur. notirgoja presi, vietā atstāja neļķi, teica, ka nopirka kapitālu par skaistumu. direktors sēž kā neļķe izkrities baigie jau nu nervu ņiparjadki, atnāks padome, būs jādod papīri visādi sarakstīti padome teiks, ak tu prometej, kur ir prese, rīt jālaiž gaismā atskaite, ko prese ir pa nakti sadarījusi? bet preses nav, stāv neļķe vāzītē uz betona grīdas. tā būs stabilāk un mitrums nepiezagsies. bet metāla durvīs izurbts stroķis un tagad biedē visādus ar redzes putekļiem un streptokokiem. viņš saka, ka viņam bija tāda doma, ka viņš izsekoja kā investigators un tad prasa, vai esmu īsts detektīvs. es saku, ka jā, ka es dzīvoju tur augšā pa koka kāpnēm un man uz loga ir uzzīmētas durvis, kad nāk bagātas kundzes es to uzreiz redzu pa holivudas bulvāri, bet indieši ir prāta. |
| ģeniālās individuālās atziņas | 06:04 am |
|---|
|
kāpju mākoņos pa visu, kas atstāts sniegā |
|
esmu tāds, ka varētu (vispār, ne jau tagad) sadusmoties, ka neviena nav skaipā piecos no rīta, jo mana augstība ir happen to be šeit un šobrīd |
|
neļķe vāzītē uz geraldikas. man tiek izteikts rājiens, ka vakar nenopirku citronus, lai gan biju izvirzījis tādu idej. provizors piemirsa, savā aizmāršībā staigājot ar papīra dvieli ap degunu un atsaldētā rezignētā riebumā ar acīm ta ne degustējot bet apgrāpstot apelsīnus bet mandarīni jau labu laiku nesagādā interesi. eļļas plaukts, trauki salāti un kūpinātā gaļa ledusskapji pienam un jogurtam visu nojaukt un maizes nodaļu izvērst līdz apmulsuma robežai |
|
ejiet dirst, es eju gulēt |
|
like "i wish". kurš tad ganīs manu kaklu? atstās ieslēgtu protagonista ekrānu zīmēs mirgojošo radara belly puncīti skeletem atmetīs žilešu paciņas, lai vīlē sev atslēgas |
|
viņi ir mana tanka līmes līnijā |
|
šorīt dievpusītē skaista saule |
|
iestrādnes mušu izgatavošanai pagaidām nav pieejamas |
|
|