Viena lapa - Post a comment

nonākt paradīzē noteikti ir aviokompāniju lobijs kā klūnijs, kas nolidojis desmit miljonus jūdžu un izskatās bēdīgs sauss kā izžuvuša citrona āda uz sejas. tik tālu par ģeniālajām ikdienas atziņām individuālajām. tualetes papīru palika žēl. pa nakti atnākšu un satīšu ap delmu visu rulli iešu gulēt ar roku zem spilvena, kad nāks kāds modināt, kodīšu un pārmetīšu, ka nenolaiž ūdeni. pats arī nenolaižu, nolaižu. vispār tie papīri nav mana terminoloģija, es rakstu ar kalkulatoru. kaklarotas palikušas dārgākas, pamanījāt? vispār jau nevajadzētu satraukties, tikko uzleks saule, varēs redzēt apsnigumu, varēs ielīst starp divām segām un levitēt gāzēm, kas palaistas pēc pusnakts, un brokastu apsolījumu. kārtējo reizi jāatgādina sev, ka esmu atklājis jaunāko koperniku, bet tas kļūs vecs jau pavisam drīz, tad reanimācija, sistēma, trubas un caurules, šķidrā pārtika. bet es nesūdzos, mans kungs totāli nav saprotams, mēs jau par to vienojāmies