|
mūmijai lifts nāk augšā. coming soon |
|
kad dusmas man atvāzās no galvas, tās, garām skrienot, pacēla un norāva nost metināšanas masku |
|
kad es satiku cibas akvārija būtnes dzīvē, tas bija, kā es degunu piespiedis pie zilā stikla, bet tur piepeld milzīgs valis un es pārmīzu jēgu. es mēģinu rast izskaidrojumu savam ieilgušajam miegam. gribētos noķert vainīgo, sodīt to. gribētos saprast, kā vairs nevajag darīt |
|
leoparda bērniņam uzbruka ģipša lauva |
|
ne ar kādu citu transportu neizbrauks kā vienīgi ar patiesumu |
|
man ir piens sakrājies pierē no tā, kā es par citiem domāju |
|
es nezinu, vai es būtu pamodies, ja nebūtu uztaisījis divus citus blogus un ierakstījis tur mazliet, atsitot klapi. vēl šodien kā iemeslu, kāpēc negribētos cibā sniegt kaut ko labu, sev minēju perversu apnikumu kā dzīvesbiedri, kas novārtījušies pa gultu līdz simtgades krunkām un skatās viens otrā ūdeņainām acīm, tausta pēc vēnām un tādā garā, bet tas viss manā vainā ietērptais. es pats fēniksam iedevu nelielu dzeramnaudu, uztrausos sava astronauta augšējā stāvā, noslēdzu derību ar nevainību un cenšos nebāzt sev tapu rīklē |
|
vētras laikā plosta kokam ir smadzeņu rievas |
|
bažīgi skatos uz gultu, laiks iet gulēt, kājas arī nosalušas. vakariņas arī ēdu sen, izsalkums, bet tad atgriežos observatorijā, pačurāju pa lūku jūrā, apēdīšu dažas sausmaizes. un tad droši vien uznāks miegs, bet es turēšos līdz pēdējam. |
|
lai pieķerti tiek tie, kas mēģina atkārtot sajūtu |
|
man glaimo, ka simamura savu izdzēsto ierakstu bija domājis par tādiem kā es, bet diemžēl mēs nekad nevarētu būt draugi. tāda ir rūgtā patiesība, kas man ir salda, jo es to pateicu |
|
es tagad tās sausmaizes ēdu kā pēc pavēles, bet gribas |
|
mani nedaudz satrauc, ka varētu pazaudēt sajēgu tādos brīžos kā šūpojoties uz krēsla vai ceļot trenažieros lielu svaru (tā, ka kritiskā brīdī aizmirst, kas tālāk jādara, kad svars karājas gaisā), bet es laikam pārāk zemu novērtēju ķermeņa motoriku. piemēram, kad uzpīpē un brien pa mežu, tad var tikai pabrīnīties, cik veikli kājas tipina pa visādiem brikšņiem un pāri grāvim nogāztiem kokiem, lai gan galvā ir konkrēta bremze un deltoplāns |
|
nav tā, ka miegs baigi nāktu, bet iešu gulēt |
|
bet citreiz atkal vasarā redzēju, kā nokrīt kāda jocīga tante. varbūt bija dzērāja vai prātā vāja, bet viņa paslīdēja un nomaucās zemē, ar troksni atdauzīdama galvu pret stabu un zaudēdama samaņu. viņai tuvumā bija vairāki cilvēki, kas ņēmās viņai palīdzēt. viens zvanīja ātrajiem, bet divi citi mēģināja viņu pievilkt pie tā paša staba un atstutēt tur pusguļus, uz brīdi netīšām noraujot uz leju apģērba gabalu kāds nu viņai tur bija un atsedzot kailu krūti. |
|
runājot par sliktu garšu mutē, esmu kļuvis vēss attiecībā pret košļenēm, jo ir sajūta, ka tās vienmēr izbeidzas. japānā lūk varēja par četriem latiem nopirkt veselu bunduli ar kižlenēm. kādu laiku pietika. te pret to ir tāda nenopietna attieksme. mazās paciņās kā tādu delikatesi, rotaļlietu. tas nav nopietni |
|
tikko iedomājos, ka būtne, kas nav cilvēks, varētu pasmieties par cilvēku pleciem. staigā tādi pa māju apģērbu uzkarinājuši kā uz pakaramā. ja vēl ir kaut kādi stūraini vai ar polsteriem, tad vispār rēka. piemēram, tāds paplāns adīts džemperīts un polsteri, kas padara visu konstrukciju kantainu, tad vēl mazas, neveiklas sieviešu krūtis pa vidu pavisam padara apžēlojieties vai arī gribās kā saburzītu papīra lapu iztaisnot izgludināt, bet, ja tas novērojams pie pavecākas sievietes, tad tur jau tā kā mazliet akmenī kalts, ar paviršām rūpēm nebūs līdzēts. ja nu vienīgi pārģērbties kaut kā demokrātiskāk |
|
es kavējos teikt - "psihiņš sācis piekopt vīra valodiņu. izlīdīs no tranšejām, dabūs sāpi sirdī", jo ar psihiņu saistīta jautājuma kustināšana varētu sākt smirdēt. tik vien iedomājos, ka varbūt skuka kādreiz mani uzlūkoja līdzīgi, kā es tagad uzlūkoju psihiņu. tas nu gan būtu pamats fantāzijai |
|
kad neesmu patiess, savas domas varu noturēt par ļaunprātību |
|
nekad nebiju redzējis, ka zeķe tā stāv. uzmetu sunim uz muguras, tas spirinās, bet nost nedabon. paspēju apgriezt abām kājām nagus, šis atnāk, bet zeķe joprojām uz muguras. nē jau nē, jāiet pa māju meklēt. |
|
|