Viena lapa - Post a comment

es nezinu, vai es būtu pamodies, ja nebūtu uztaisījis divus citus blogus un ierakstījis tur mazliet, atsitot klapi. vēl šodien kā iemeslu, kāpēc negribētos cibā sniegt kaut ko labu, sev minēju perversu apnikumu kā dzīvesbiedri, kas novārtījušies pa gultu līdz simtgades krunkām un skatās viens otrā ūdeņainām acīm, tausta pēc vēnām un tādā garā, bet tas viss manā vainā ietērptais. es pats fēniksam iedevu nelielu dzeramnaudu, uztrausos sava astronauta augšējā stāvā, noslēdzu derību ar nevainību un cenšos nebāzt sev tapu rīklē