|
es kaut kādā ziņā biju gatavs simetrijai, bet tad par mani apžēlojās. labi, es nodomāju, palikšu tepat, padzeršu zāles, tikšu cauri līdzīgi kā Alvis, bet tagad gribētu pagulēt. briesmīgi, ja tā iedomājas, ka viss, ko grib, ir arī redzams. Alvis bija brāķis. bet es? nedrīkstu pieļaut tās pašas kļūdas, man ir jādomā taisni. es noskūpstu Ingu un atbalstos pret Kārli, vēlos vēl. ieķeros brunčos un pasaucu Alvi - nāc šu, viņa pati tev parādīs. sākas bučošanās, līdz Alvi iznes no telpas. gaisā jūtams saspringums. pēc atveseļošanās Alvis atgriežas istabā, ieliek vāzē avīzi un izskatās vesels. visapkārt izbārstītas ogas, uz palodzes zaļš brokāts, vairākas atvērtas grāmatas, uz plaukta rotaslietas. jūs bijāt gaidīts. tagad jāierauj. istabā tiek sanesti jasmīni, tie spēcīgi smaržo. jāsarauj, jāvelk elpa dziļāk iekšā. viss aizpeld aizmirstībā, pilsēta vīpsnā, tās dunoņa kaitina mājas. vasara ir pilnā plaukumā. jaunajā gadā mēs jāņus svinēsim savādāk. izpušķosim vasarnīcu, iznesīsim ārā krēslus un slīgsim nākošajā tumsā. mums pretim lēnām izdzisīs gaismas un vecais gads paliks aiz muguras. mēs atbrīvosimies no savām biksēm un laksim kolu, cik nu kurš jaudās. pret rītu atnāks mācītājs un čakli mūs apstaigās, pārbaudīs, vai kāds nav redzējis Salviju, varbūt Ingu? dārzs pilns ar bērziem gluži kā toreiz. sarkanas turzas samestas krūmos, rokas piepampušas, bet Inga turas pie pleca, prasa mutes, prasa, pa kuru ielu viņai jāiet, esot jau vakars. atmiņas, tās atkal uzplaiksnī un jādelējas pa galvu. Alvis saka viesiem, ka jāizklīst, ka ar pirmajiem gaiļiem sāksies jauns gads ģimnāzijā un ka turpmāk viņam būs jātur sevi rokās, jāpatur prātā liecība un tēva vēlējums - "es gribu zināt, ko tas nozīmē". bet par viņa vājo dabu neviens nepainteresējās. nezināmu iemeslu dēļ valdīja uzskats, ka tas viss ir matemātiski izskaitļojams. vai dzīvē tā notiek? vai var paredzēt iznākumu? paskaties pats uz sevi un pēc tam uz mani. es tev iebraukšu zem tavas tumšās beretes, un tu man visu izstāstīsi. paskaties man acīs. vai redzi valdnieku? paskaties uz mani! tagad esmu jau iebraucis tev zem beretes un visi mūs redz. ak kungs, kāds pārdzīvojums, es jūtos kā pats savās mājās, bet esmu darbā. tas viss tik tāpēc vien, ka māku vest rēķinus un nebāžu savu degunu citu lietās. puisis uz goda. es kaut ko pasaku, pastāstu kādu stāstiņu, bet šis tikai - ko tu neteiksi - un skaita savas dieniņas, vienmēr patur sevi pirmajā vietā. saproti? ne jau velti viņu interesē tehniski jautājumu, vienmēr iegūst jaunākās ziņas par visu, kas saistīts ar cipariem un rindu skaitļiem, formulām un tēva padomiem. pamēģiniet viņam iebilst, viņš jūs ievilks sevī, paturēs tur un tad pārmācīs. viss notiks pēc viņa prāta.
|
|
|