| October 19th, 2009 |
|
bēgļu nometni bija pametuši visi cilvēki, un pa to siroja algotņi grupās pa trim un demolēja teltis, metot prom katliņus un izspārdot guļvietas. rietumkrastā kāda ciemata pagalmā muguru pret sauli pagriezusi uz palodzes sēdēja sieviete Fatima, viņas muguru un nelielas izkaisītas zvaigznes tetovējumu sedza plīvurs. viņai tuvojās vīrietis Ahmeds brezenta jakā, bet viņam pa pēdām sekoju es. Ahmeds noglāsta Fatimai sānu un saņem no manis naža dūrienu mugurā. noglāsta otru Fatimas sānu un saņem vēl vienu dūrienu. viņš mēģina pieskarties viņas krūtīm, bet katreiz saņem dūres sitienu pa ievainojuma vietu, sagādājot man baudu. pēc tam Ahmeds man met ar nazi, kas griežas kā bumerangs, es izvairos un ieduru nazi zemē. vēlāk mēs darām tā, ka Ahmeds guļ ar seju pret zemi, bet es ar sānu viņam virsū un ar sporta cīņas paņēmienu laužu roku gaisā. Ahmeds izmisīgi un riebīgā arābu valodā kaut ko kauc, bet Fatima pienāk un paņem man mutē un pēc tam izpiš. |
|
kad pieteikšos sociālā dienesta piedāvātajos novada padomes apmaksātajos zīmēšanas un gleznošanas pamatu kursos, došu ziņu, pagaidām adresāts nav sasniedzams. lai nosūtītu adresātam jūsu apmaksātu īsziņu par šo zvanu, lūdzu sagaidiet signālu... piezvanīšu vēlāk |
|
mazu kabacīti vējā izravējiet |
|
grūti izturēt metafiziskās pārmaiņas kas notiek sabiedrībā vai kāds var izskaidrot kāpēc ārā ir auksti? |
|
mans nokaitētais prāts mani žņaudz ar šalli ko pats sev esmu uzsējis tad
kas esi tu mans bumbulīt
kas esi tu mans rimbulīt
ne telefonu kājām spēra |
|
astrīdai i koker-filcu, meža vidū asfaltēts, cepure virs kokiem ceļas sašauta ar lāzeriem krīt lejā astrīda no asarām ceļ māju logu vietā stiklu pārnāk kritušie no kara astrīda tiem prasa nu kā ta karā labi gāja? vai ta brūte arī kāda? kritušie ar drūmu seju skatās grīdā kā nu ne ķēniņš pusi zemes deva kamēr malām kotletes kad bij pienākusi kārta zemes pleķis - debesis |
|
es esmu darījis visu, ko bija vērts darīt |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |